Krievijas puse apgalvo, ka Baltkrievija par gāzes piegādi palikusi parādā 192 miljonus dolāru (109 miljonus latu). Šis parāds izveidojies, jo Baltkrievija gada pirmajā ceturksnī atteicās maksāt 169 dolārus (96 latus), bet otrajā ceturksnī 185 dolārus (105 latus) par 1000 kubikmetriem gāzes. Kopš 1. janvāra Minska par šādu gāzes daudzumu Krievijas gāzes monopoluzņēmuma Gazprom kontā ieskaitījusi 150 dolāru (85 latus), raksta RIA Novosti. Gāzes giganta vadītājs Aleksandrs Millers izteicis cerību, ka Minska parādu atdos, bet prognozē, ka nenorēķināšanās par gāzi varot kļūt hroniska.
Savukārt Baltkrievijas Enerģētikas ministrija paziņojusi, ka Gazprom nav samaksājis tranzīta nodevu 200 miljonu dolāru (114 miljonu latu) apmērā.
Minska brīdina, ka nevarēs nodrošināt Krievijas gāzes piegādi Eiropai, ja Gazprom patiešām samazinās šī energoresursa piegādi par 85%. Tomēr A. Millers apgalvo, ka uzņēmums spēj nodrošināt gāzes piegādi Eiropai, apejot Baltkrieviju. Viena no alternatīvām esot piegāde caur Poliju, bet otra - piegādāt gāzi Vācijai caur Ukrainu un Slovākiju vai Čehiju. Arī analītiķi uzskata, ka, nevienojoties ar Baltkrieviju, Krievija spēs piegādāt Eiropai nepieciešamo gāzes apjomu, jo caur Baltkrieviju nodrošina tikai vienu piektdaļu gāzes eksporta.
Eiropa ar bažām noraugās ikvienā Krievijas strīdā ar kaimiņiem par gāzes cenām. Spilgtā atmiņā palicis Krievijas un Ukrainas «gāzes karš» 2009. gada sākumā, kad abas puses ilglaicīgi nespēja vienoties par gāzes cenu, tādēļ Eiropa gandrīz divas nedēļas nesaņēma Krievijas gāzi. Lai no šāda scenārija izvairītos nākotnē, vairākas Eiropas valstis sākušas meklēt alternatīvus gāzes piegādātājus.