«Heimirs Halgrimsons mums pirms spēles sacīja, ka Anglijas uzvarēšana mainītu mūsu visu dzīvi,» sava trenera pirmsspēles uzrunu pēc mača atklāja Islandes izlases vārtsargs Hanness Haldorsons. Mača sākumā viņš savā soda laukumā nogāza Rahīmu Stērlingu, un 11 metru soda sitienu aukstasinīgi realizēja Veins Rūnijs. Tobrīd šķita, ka tūlīt, tūlīt Islande sabruks un tai pārbauks pāri līdzīgi tam, kā favorīti beļģi izdarīja ar Ungāriju, taču pēc nieka divām minūtēm islandieši atjaunoja līdzsvaru rezultātā - skandināvu kapteinis Ārons Gunarsons kārtējo reizi izcēlās ar savām prasmēm tālu izmest bumbu no sānu līnijas, un Ragnars Sigurdsons guva vārtus. «Redzēsim, kas tālāk notiks, taču šis ir varens stāsts sportā, ļoti varens,» piebilda Haldorsons.
«Šī bija jau otrā vai trešā reize, kad es guvu vārtus pēc tāla sānu metiena. Tas ir viens no mūsu galvenajiem ieročiem, tāpēc tas nav pārsteigums,» neapšaubāmi bīstamāko Eiropas komandu no sānu iemetieniem raksturoja angļus šokējušo pirmo vārtu autors Sigurdsons.
«Mēs šokējām pasauli. Esmu prieka pārpilns. Treneris [Larss Lāgerbeks] pirms spēles sacīja, ka viņš vēl nekad nav zaudējis Anglijai un ka mums tas jāturpina,» atklāja Islandes aizsargs Kari Arnasons. Viņš norādīja, ka, gadiem ilgi spēlējot kopā ar aizsardzības partneri Sigurdsonu, abi saprotas teju perfekti un spēlē pret Angliju jutās visu kontrolējam.
Paši angļi pēc spēles, saprotams, nebija diez cik runīgi. Uz žurnālistu jautājumiem atbildēja tikai Džo Hārts, kurš bija līdzvainojams otrajā vārtu zaudējumā, un kapteinis Veins Rūnijs. Britu mediji par spēli pret Islandi ielika vērtējumu «nulle» absolūti visiem saviem futbolistiem, ļoti vēlu laukumā uz maiņu nākušo Markusu Rašfordu ieskaitot.
Islande iekļuvusi kontinenta labāko komandu astoņniekā un ceturtdaļfinālā mērosies spēkiem ar turnīra mājinieci Franciju. «Kopš sākām spēlēt kopā pirms gadiem četriem, šī droši vien ir kāda 15. spēle, kas nodēvēta par vissvarīgāko Islandes futbola vēsturē. Esam pie tā pieraduši, pie milzīgas atbildības,» Haldorsons ieskicēja noskaņu, kādā gatavosies nākamajai spēlei. Tagad islandiešiem iespējams šķiet jau absolūti viss, un pasakai vairs neredz galu.
Islandiešu futbolisti pēc spēles pateicās saviem faniem tikpat organizēti kā spēlē aizsardzībā. Tā pusminūte vienotības ar faniem pielīdzināta regbijā ierastajām hakas dejām Jaunzēlandes izpildījumā. Grūti pateikt, vai tas šķietami barbariskā rituāla, vai islandiešu snieguma laukumā dēļ, bet tagad iebiedēti ir un būs absolūti visi, kas stāsies viņiem pretī. Arī Francijas izlase droši vien atceras Dāniju un Grieķiju Eiropas čempionātu finālturnīros, attiecīgi 1992. un 2004. gadā...