Noraida Merkeles ideju
ES līderi vienojās, ka dalībvalstīm turpmāk būs jāievēro stingra fiskālā disciplīna, kas nozīmētu striktākus budžeta veidošanas noteikumus un bargas sankcijas pret dalībvalstīm, kuras neiegrožos budžeta deficītu un parādu apmēru, raksta Reuters. Grozījumu galvenais mērķis ir piespiest katru valsti ieviest kārtību savā mājā, lai tās ekonomiskās problēmas neapdraudētu eirozonu, kā tas šī gada sākumā notika ar Grieķiju, kuras valdība ilgstoši vazāja aiz deguna ES, iesniedzot tai melīgu informāciju par savu finansiālo stāvokli, bet vēlāk Atēnām bija jāvēršas pie starptautiskajiem aizdevējiem, lai novērstu valsts bankrotu.
Vairākuma atbalstu neguva Vācijas kancleres Angelas Merkeles ideja atņemt balsstiesības dalībvalstīm, kuras neievēros jauno kārtību, jo tādā gadījumā Lisabonas līgumā prasītos veikt radikālākus grozījumus. «Ja līguma grozījumi paredz samazināt dalībvalstu iespējas balsot, es tos uztveru kā nepieņemamus un, atklāti runājot, tie nav reāli,» sacīja Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo.
Savukārt Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons panāca, ka ES budžets netiek palielināts par iecerētajiem 5,9%. Arī Vācija un Francija atbalstīja D. Kamerona nostāju, ka pieaugums nevar būt lielāks par 2,9%. Tomēr arī samazinātais pieaugums britu nodokļu maksātājiem izmaksās 500 miljonus eiro (350 miljoni latu), vēsta BBC.
Valstu vadītāji deleģēja ES prezidentu Hermanu van Rompuju sākt konsultācijas ar dalībvalstu valdībām, lai sagatavotu nepieciešamos līguma grozījumus, kas tiks apspriesti nākamajā galotņu sanāksmē decembrī.
Pagaidām iecerēts, ka grozījumi varētu stāties spēkā jau 2013. gada vidū, kad beigs darboties maijā izveidotais pagaidu fonds, kura mērķis ir tirgus stabilizācija pēc Grieķijas parādu krīzes. Lisabonas līguma pašreizējais variants neļauj ES dalībvalstīm uz nodokļu maksātāju rēķina glābt citas parādos nonākušas dalībvalstis no bankrota.
«Šodien mēs pieņēmām nopietnus lēmumus, lai nostiprinātu eirozonu,» pēc emocionālajām diskusijām paziņoja H. van Rompujs.
«Mēs ierosinājām stingru un uzticamu krīzes risināšanas mehānismu, lai garantētu eirozonas kā vienota veseluma finansiālo stabilitāti.»
Vēsture var atkārtoties
Lielu daļu no 440 miljardiem eiro (308 miljardi latu), kas pavasarī tika ieguldīta Eiropas Finanšu stabilitātes fondā, piešķīra Vācija, taču Berlīne bažījas, ka valsts Konstitucionālā tiesa varētu iebilst pret turpmāku palīdzības sniegšanu citām dalībvalstīm, tādēļ visuzstājīgāk atbalstījusi pastāvīgā krīžu mehānisma izveidi.
Tomēr viss nav tik gludi. Lai veiktu grozījumus Lisabonas līgumā, kura izveidošana prasīja vairākus gadus un lielas pūles, lai tas visās ES dalībvalstīs tiktu apstiprināts, vairākās valstīs būs nepieciešams rīkot referendumu. Tas draud ar vēstures atkārtošanos.