It īpaši savdabīgi izskatās tas, ka tieši decembrī ievērojami vairāk nodokļu maksātāju naudas tiek iztērēts dažādu preču un pakalpojumu apmaksai. Vēl jo savdabīgāku iespaidu rada fakts, ka gada pēdējā mēnesī ievērojami lielākā summa nekā citos gada mēnešos atvēlēta atalgojumam. Skaidrs, ka ne nu decembrī pēkšņi pieaudzis publiskajā sektorā strādājošo skaits, ne arī visi pēkšņi sākuši strādāt ievērojami labāk, lai būtu dāsni jāprēmē. Arī variants, ka jau decembrī tiek izmaksātas nākamā gada janvāra algas, vismaz no uzņēmēju viedokļa izskatās dīvaini.
Par būtiskākajiem attaisnojumiem tam, ka tieši decembrī pieaug tēriņi, parasti tiek atzīti divi - pirmkārt, juridiskās vienošanās, kas paredz, ka jānorēķinās, respektīvi, jāsamaksā līdz gada beigām, otrkārt, fakts, ka līdz gada beigām neiztērēto naudu valsts iestādēm, vienkārši sakot, atņems. Lai naudu nezaudētu, tā tiek tērēta visos iespējamajos veidos. To, ka šāda prakse nav normāla, pērn paudis gan toreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš, gan bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Iedarbīgi risinājumi varētu būt atteikšanās no tā, ka gada beigas ir gluži vai akmenī iecirsts termiņš, līdz kuram jāiztērē visa piešķirtā nauda, jo citādi nauda zudīs, un tāda mehānisma, kas viegli un vienkārši ļauj neiztērētos līdzekļus ieguldīt lietderīgu mērķu sasniegšanā nākamajā gadā, ieviešana.
Diena