Ievēros pasākumus
Latvijā šobrīd noteiktā ārkārtas situācijas teritorija ir veidojusies divos piegājienos - tā, ko noteica uzreiz pēc pirmajiem ĀCM gadījumiem, un tā, ko noteica pēc sērgas pārmešanās uz Vidzemi. Saimniecībām, kas atrodas šajā pirmajā zonā - Daugavpils, Aglonas, Krāslavas, Dagdas, Zilupes, Rēzeknes, Ludzas un Ciblas novadā -, jau līdz 31. jūlijam bija jāievieš biodrošības pasākumi. Pārējos novados, kur noteikta ĀCM karantīna, biodrošības pasākumi jāīsteno līdz 7. augustam, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta dati. Informācija, ko Diena ieguva no karantīnas zonas novadiem, liecina, ka liela daļa saimniecību izvēlēsies biodrošības pasākumus ievērot, lai cūkas nebūtu jāizkauj.
«Pie mums ir mierīgi,» saka Rugāju novada domes priekšsēdētāja Sandra Kapteine. Novadā ir izveidota komisija, šonedēļ tā sastādīs pasākumu plānu. «Mūsu novadā lielākoties izvēlēsies biodrošību, jo ne vienmēr dzīvnieki ir kaujamā vecumā. Mums nav lielu saimniecību ar simtiem cūku, lielākoties audzē pašu patēriņam. Satrauc ražas novākšana, graudu pirkšana un pārdošana, jo laiks ir sauss, graudi netiks kaltēti un ātri pārceļos no vienas saimniecības uz otru,» raizējas S. Kapteine.
Arī Ciblas novada zemnieki lielākoties izdomās, kā veikt biodrošības pasākumus, pieļauj novada lauku attīstības konsultante Marina Barkāne. Viņai zvanot daudz sašutušu zemnieku, taču tādu saimniecību, kurās turētu tikai cūkas, nav vairāk par trijām. «Saimniecības nav lielas - ar 30-40 cūkām, ieskaitot sivēnus,» skaidro M. Barkāne.
Jābūt atbalstam
Valkas novadā, kurā cūku mēra parādīšanās bija negaidīta, piektdien notika sanāksme ar zemnieku piedalīšanos, stāsta novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija). Pēc viņa teiktā, biodrošības prasības mēģinās ievērot divas vai trīs zemnieku saimniecības, bet kopumā sanāksmē klāt bijuši ap 30 zemniekiem. «Pat ja biodrošības prasības ievēros, paliek neatbildēts jautājums, kur likt gaļu, jo no karantīnas zonas to izvest nedrīkst. Ir pilnīgi skaidrs - ja valsts neizveidos atbalsta programmu, daudzām saimniecībām draud bankrots vai vismaz lielas problēmas. Kompensācija ir niecīga un nesedz barības izmaksas. Ja cūkas likvidē, gadu tās nedrīkst turēt, bet, lai pēc tam sāktu gūt ienākumus, jāpaiet vēl sešiem mēnešiem,» skaidro V. A. Krauklis. Viņš arī norāda, ka cūkkopība nodrošinājusi zemniekiem ātru naudas apriti, ko nevar panākt, piemēram, ar graudu audzēšanu, kur nauda ienāk reizi gadā. Ja saimniecības īpašnieki rēķinājušies ar to, ka viņiem regulāri no cūkgaļas realizācijas ienāk ap 1500-2000 eiro mēnesī, pēc cūku likvidācijas var rasties problēmas. «Lauku atbalsta dienestam būtu jāpalīdz cilvēkiem saprast, kā pārorientēties. Cilvēks pats to nevar izdarīt, piemēram, apzināt noieta tirgus, viņam vajadzīga palīdzība,» uzsver V. A. Krauklis. Iepriekš izskanējis, ka zemniekiem tiek ieteikts cūku vietā nodarboties ar liellopu, aitu vai trušu audzēšanu.
Par valsts atbalsta nepieciešamību, lai palīdzētu pārorientēties uz citu lopu audzēšanu, Dienai izteicās arī Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs. Šajā novadā situācija ir samērā mierīga, jo ĀCM gadījumi nav konstatēti, tomēr ir skaidrs, ka mazajām saimniecībām varētu būt problēmas ar biodrošības pasākumu ieviešanu, piemēram, ar prasībām mēslu krātuvēm.