Atšķirīgās cenas
Šī gadsimta sākumā ASV startējušais slānekļa gāzes ieguves bums nodrošināja, ka tieši ASV 2009. gadā kļuva par pasaulē lielāko gāzes ieguvēju. Laika posmā kopš 2005. gada dabasgāzes ieguve ASV ir palielinājusies par 28%, un šī pieauguma galvenais avots ir tieši slānekļa gāze. 2008. gadā slānekļa gāze veidoja 11% no visas ASV iegūtās gāzes apjoma, turpretim 2011. gadā - jau trešdaļu, un tiek prognozēts, ka līdz 2035. gadam tās daļa palielināsies līdz 60%. Izskanējusi prognoze, ka ASV 2015. gadā kļūs par pasaules lielāko gāzes eksportētāju, kā arī radusies perspektīva, ka globālā mērogā tiks mainīts gāzes cenu noteikšanas mehānisms, pakļaujot tās tirgus principiem.
Tajā pašā laikā vispārējā ažiotāža radījusi situāciju, kad piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, jo ASV ar gāzes ieguvi nodarbojas vairāk nekā 4000 uzņēmumu. Pērnā gada sākumā gāzes cena Henry Hub - gāzesvadu sistēmas krustpunktā ASV Luiziānas štatā, pēc kuras tiek noteikta arī gāzes cena Ņujorkas naftas biržā, - nokritās līdz rekordzemam līmenim. Aprīlī tā noslīdēja līdz pat 38 latiem par 1000 m3, bet vidējais rādītājs 2012. gada pirmajā pusgadā bija 46 lati par 1000 m3, kas ir jūtami mazāk nekā cena, par kādu Gazprom iekšējā tirgū pārdod gāzi Krievijas uzņēmumiem, - 62-63 lati par 1000 m3. (Vismaz šādu cenu min laikraksts Kommersant.)
Cenu kritums, protams, sajūsmināja ASV patērētājus un slānekļa gāzes apoloģētus, taču radīja paniku gāzes ieguvējos, liekot tiem samazināt ieguves apjomus un ieguldījumus jaunos urbumos, jo cena bija noslīdējusi pat zem viņu pieteiktās slānekļa gāzes ieguves pašizmaksas.
Atbilstoši šobrīd ASV lielākā slānekļa gāzes ieguvēja - kompānijas Chesapeake Energy - informācijai uzņēmumam šis rādītājs ir 54 lati par 1000 m3. Pašizmaksu ap 54 latiem min arī citas kompānijas. Tomēr daudzi eksperti uzskata šos skaitļus par nepatiesiem, norādot, ka reālās izmaksas ir krietni augstākas.
Piemēram, pēc Krievijas Zinātņu akadēmijas aprēķiniem, zemākā iespējamā slānekļa gāzes ieguves pašizmaksa ir 81 lats par 1000 m3, bet neatkarīgo ekspertu aprēķinos vidējais rādītājs svārstās robežās no 115 līdz 150 latiem par 1000 m3. (Salīdzinājumam - Gazprom gāzes ieguves pašizmaksa atbilstoši paša uzņēmuma sniegtajai informācijai ir līdz 27 latiem par 1000 m3, turklāt ieskaitot nogādāšanu līdz patērētājam.)
ASV slānekļa gāzes nozarē atklājies, ka daudzas kompānijas pārspīlējušas iegūstamās gāzes apjomus. Savukārt pazeminātu ieguves cenu un paaugstinātu apjomu norādīšana tiek skaidrota ar vēlmi piesaistīt iespējami lielākus investoru finansiālos līdzekļus.
Korporāciju spēle
Lai kāda arī būtu slānekļa gāzes ieguves pašizmaksa, 2012. gadā nopietnas finanšu problēmas piemeklēja virkni ASV šīs nozares uzņēmumu, tostarp Chesapeake Energy, kas arī pirms tam nevarēja lepoties ar lielu peļņu.
ASV lielākā enerģētikas korporācija Exxon Mobil, kura iesaistījās slānekļa gāzes ieguvē, par 19 miljardiem latu iegādājoties kompāniju XTO Energy, atzina, ka šī joma korporācijai pagaidām nes tikai zaudējumus. Vienlaikus kompānijas paziņojumā uzsvērts, ka Exxon Mobil turpinās darbu pie slānekļa gāzes ieguves, jo tai ir ilgtermiņa stratēģija, kas paredzēta 25-30 gadiem.
Exxon Mobil nav vienīgais no nozares gigantiem, kuri pēc sākotnējā nogaidīšanas posma pievērsušies slānekļa gāzei. Dažādos veidos - pārpērkot slānekļa gāzes ieguves kompānijas, veidojot ar tām kopuzņēmumus vai vienkārši iegādājoties licences slānekļa gāzes lauku apguvei, nozarē iesaistījusies virkne globālo gigantu, tajā skaitā Chevron, Shell, BP, Statoil, Eni un Conoco Phillips.
Kamēr optimisti šādu interesi un daudzmiljardu investīcijas uzskata par kārtējo apliecinājumu nozares perspektīvām, pesimisti norāda - korporāciju invāzija nozīmēs daudzu mazo slānekļa gāzes ieguvēju beigas, tirgus sadalīšanu un gāzes cenas kāpumu līdz pietiekamu peļņu nesošam līmenim ieguvējiem.
Interesanti, ka gadījumos, kad tiek vērtētas slānekļa gāzes perspektīvas, gandrīz vienmēr tiek aizmirsts, ka galveno gāzes masu arī ASV joprojām veido ar tradicionālajām metodēm iegūtā gāze, un šo pozīciju tā saglabās vēl ilgi, ja ne vienmēr. Slānekļa gāze ir tikai ļāvusi palielināt gāzes ieguvi līdz līmenim, kas pārsniedz valsts nepieciešamību, tāpēc ASV ir radusies iespēja gāzi eksportēt. Tāpat, ja gāzes tirgošana par tā dēvētajām biržas cenām (nesaistītām ar naftas cenu) noved pie zaudējumiem attiecībā uz slānekļa gāzi, tas nenozīmē, ka zaudējumus cieš ar tradicionālajām metodēm iegūtās gāzes sarūpētāji, kuri bez lieka trokšņa turpina slēgt ierastos, ar naftas cenu saistītos līgumus.
Eksporta faktors
Ja pieņem, ka patiesība atrodas pa vidu starp slānekļa gāzes aizstāvju un noliedzēju viedokļiem, tad var uzskatīt - ja arī šādā veidā iegūtais energoresurss novedīs pie revolūcijām, tad tikai lokālā mērogā, vienlaikus ietekmējot globālo gāzes tirgu un ģeopolitiskos procesus. Piemēram, slānekļa gāzes pārprodukcija ASV un tirgošana par biržas cenām nenoliedzami ļauj ASV ekonomikai ietaupīt miljardiem dolāru, pat ja cenas ir zemākas par slānekļa gāzes ieguves pašizmaksu un regulāri noved pie mazo ražotāju bankrota. Šī gada janvārī vidējā gāzes cena Henry Hub bija ap 65 latiem par 1000 m3, bet februārī - vidēji 63 lati par 1000 m3.
Gāzes pārprodukcija jebkurā gadījumā - pat ja tā nebūtu mērķtiecīga politika - liktu ASV izvēlēties vienīgo loģisko risinājumu, tas ir, eksportu. Savukārt vienīgais veids, kā ASV eksportētājiem konkurēt ar esošajiem gāzes piegādātājiem, ir pievilcīgi sākotnējie nosacījumi, galvenokārt cena. Jāatceras gan, ka pie biržas cenas nepieciešams pieskaitīt arī sašķidrināšanas, transporta un atšķidrināšanas izdevumus, kas, pēc laikraksta Guardian analītiķu domām, ir apmēram 55 lati par 1000 m3. Iespējamās augstās pašizmaksas un eksporta izmaksu dēļ ilgtermiņā rezultāts nešaubīgi būs ievērojams biržas cenu kāpums, taču tas notiks jau pēc tam, kad ASV eksportētāji būs iekarojuši vietu tirgū.
Tajā pašā laikā tirgus cenās balstītas sašķidrinātās gāzes eksports no ASV jūtami samazinās tradicionālo eksportētāju, it īpaši Krievijas un Persijas līča valstu, politisko ietekmi. Valstīm, kuru būtisks ienākuma avots ir superpeļņa no gāzes eksporta, mazināsies ienākumi un ietekme, jo pastāvēs konkurence. Turklāt slānekļa gāzes ieguve vismaz vairākām pasaules valstīm rada iespējas jūtami palielināt enerģētisko neatkarību, kam gadījumā, ja tas ir principa un politikas, nevis cenas jautājums, var izrādīties liela nozīme.
Angliski runājošajās valstīs Latvijā ierasto kubikmetru vietā tiek izmantotas kubikpēdas (1 m3 līdzinās aptuveni 35,3 kubikpēdām), kā arī Britu termālās vienības Btu. 1 m3 satur vidēji 36 360 Btu, taču šis rādītājs var mainīties gāzes sastāva ietekmē. Attiecīgi miljons Btu, kas ir izplatīta mērvienība, līdzinās aptuveni 27,5 m3 gāzes, savukārt 1000 m3 gāzes satur vidēji 36,36 miljonus Btu.