RD Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš atzīst, ka nātrija hlorīdu jeb vārāmo sāli uz ielām kaisa tāpēc, ka tas ir salīdzinoši lēts. Otra iespēja būtu kaisīt kālija hlorīdu (minerālmēslus), kas būtu labāk kokiem, taču ir krietni dārgāks un tikpat slikti iedarbojas uz apaviem. Sāls negatīvo ietekmi uz kokiem un apstādījumiem var mazināt, tos intensīvāk laistot vasarā. «Skandināvijā izmanto granīta šķembas, ko pavasarī vai nu savāc, skalo un izmanto otrreiz, vai arī nevāc. Taču pie mums šī tehnoloģija netiek izmantota, jo šķembas būtu jāieved,» norāda A. Kļaviņš. Ir novērots, ka Vācijā kā pretslīdes materiālu lieto arī sintētiska materiāla granulas. No vides viedokļa A. Kļaviņš par labāko risinājumu uzskata sniega kausēšanu, taču Rīgā šādas mašīnas vēl nav iepirktas, turklāt speciālisti norāda, ka pirms tam jāpārbauda, vai lietus kanalizācijas tīkls spēj ziemā uzņemt tādu ūdens daudzumu, un nav zināms, cik gados šādas iekārtas atmaksātos uzņēmumiem. Ir dzirdēts arī Rīgas domes opozīcijas priekšlikums savākto sniegu bērt Daugavā, taču A. Kļaviņš norāda, ka sniega kaudzēs nonāk arī daudz atkritumu, tāpēc šāda ideja nav atbalstāma.
Galvaspilsētas ielas iesāla, jo tā iznāk lētāk
Pēc kārtējās brišanas pa sniegoto Rīgu daudzi gājēji savus zābakus ierauga nevis ierasti melnā vai brūnā, bet pelēcīgi baltā tonī, jo ir nogulsnējies uz ietvēm un ielām sakaisītais sāls. Maģistrālo ielu brauktuves galvaspilsētā tiek kaisītas ar samitrinātas sāls maisījumu, rajona nozīmes ielu brauktuves - ar smilts un sāls maisījumu. Sāli kopā ar smiltīm kaisa arī uz ietvēm.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.