Jā: ZZS, VL-TB/LNNK, SC, V
Jāredz piedāvājums: ZRP, ŠRP-LPP/LC
Vai jāpiedalās Krievijas Baltijas AES būvē Kaļiņingradā?
Nē: ZRP, ŠRP-LPP/LC, ZZS, VL-TB/LNNK, SC, V
ZRP. Par Kaļiņingradu ir pavisam skaidrs - mēs šajā projektā nepiedalīsimies. Attiecībā uz Visaginas AES - šeit valdība ir pieņēmusi lēmumu jau 2006. gadā. Projekts ir gājis tā, kā ir gājis, nekur tālu nav tikts, un, manuprāt, katrā jaunā situācijā, arī tagad, kad Lietuva ir atradusi stratēģisko investoru, būs piedāvājums no Lietuvas puses, kas Latvijas valdībai būs jāapspriež.
ŠRP-LPP/LC. Es domāju, ka Kaļiņingradas stacijā mums nebūtu nepieciešamības piedalīties, mēs no turienes varēsim pirkt enerģiju šā vai tā. Kas attiecas uz Lietuvu, es šobrīd nevaru pateikt, esmu par pēctecību, taču man ir neoficiālas ziņas, ka Visaginas stacijas jaudu ir plānots četrkāršot. Visa bīstamība paliek mūsu pierobežā. Kad redzēsim lietuviešu piedāvājumu, tad acīmredzot arī būs jāpieņem lēmums.
ZZS. Baltijas elektrostacijai - nē, attiecībā uz Visaginu - jā, jo tāds ir valdības lēmums, un kamēr nav cita lēmuma, citāda situācija nevar būt. Mans personīgais viedoklis ir, ka nē, kas saistīts ar to, ka joprojām nav skaidra finansēšana. Otrs - ja mēs kaimiņvalstī varam ieguldīt aptuveni 1 miljardu eiro, tad tikpat labi mēs to varam ieguldīt tepat Latvijā.
VL-TB/LNNK. Visaginas projektā Latvijai ir jāpiedalās. Protams, ka ir jāskatās ekonomiskais piedāvājums, tas ir jāanalizē un jācenšas optimizēt. Vides jautājumus var atrisināt, modernās tehnoloģijas ir šo risku daudzkārt samazinājušas. Attiecībā pret Krievijas projektu - tur jāpiedalās nav, bet elektroenerģiju tur varēs pirkt.
SC. Par Visaginu, protams, sākumā ir jāredz aprēķini, bet tie, visticamāk, būs ie-prie-ci-noši. Par Kaļiņingradu - ja mēs ejam Visaginā, tad skaidrs, ka Kaļiņingradā mums nav ko darīt, bet stratēģiski mums būtu sarunas ar viņiem jārisina, kaut vai tādēļ, lai mēs zinātu, kas tur notiek.
V. Kaļiņingradas AES mums nav jāpiedalās. Attiecībā uz Visaginu skats kopumā ir ļoti pozitīvs, jo tās uzbūvēšana nākotnē varētu stabilizēt Baltijas energoresursu cenas, kas attīstīs ekonomiku Eiropas kopienas telpā.
Vai Latvijā jābūvē sašķidrinātās gāzes terminālis?
Drīzāk jā: ZRP, ŠRP-LPP/LC, V
Šaubās: ZZS, VL-TB/LNNK
Nē: SC
ZRP. Ja terminālis tiek būvēts, tas ir jābūvē Latvijā, un to ļoti labi saprot Igaunija, bet Lietuva tagad spekulē ar viena uzņēmuma īpašnieku interesēm Klaipēdā. Tas būtu tikpat muļķīgi, kā būvēt termināli Ventspilī. Mūsu mērķis ir iegūt gāzes tirgu, lai būtu tirgus cena. Patlaban piegādātājs, kas ir Gazprom, dara, kā tas grib, - tagad cenu samazināja, lai tikai mēs, dieva dēļ, nesamazinātu savu gāzes patēriņu.
ŠRP-PLL/LC. Politisko uzstādījumu līmenī, kas saistīts ar enerģētisko drošību, - jā, bet tajā pašā laikā piekrītu tiem, kas saka, ka mazs terminālis ir bezjēdzīgs, ja vien tur nav pietiekami liela apjoma. Mazs terminālis ir bezjēdzīgs no naudas ieguldīšanas viedokļa - jāskatās skaitļi.
ZZS. Variants ir interesants, un es teiktu, ka fifty-fifty (50:50). Protams, no resursu diversifikācijas viedokļa un piegādes drošības viedokļa - jā, bet, tā kā nav veikts tehniski ekonomiskais pamatojums, nav skaidra nākotnes tarifu politika un nav zināms, vai projekts iekļausies kopējā Baltijas tirgū.
VL-TB/LNNK. Ir vairāki priekšnosacījumi, lai šāds terminālis būtu lietderīgs, - viens terminālis uz Baltijas valstīm un tīklu nodalīšana, kā arī neatkarīgs piegādātājs. Ja šie priekšnoteikumi neeksistē, tur nav par ko runāt, bet, ja eksistē, jāizvērtē ekonomiskā puse.
SC. Joprojām neesam redzējuši nekādus aprēķinus, ir tikai skaista runāšana. Manuprāt, tas politikā ir populisma objekts, uz reālā pamatojuma, kad saliksim ciparus, redzēsim, ka nav ekonomiski dzīvotspējīgs. Lai arī Latvija šeit ir visizdevīgākā vieta, labāk šo naudu ieguldīt kaut kur citur.
V. Svarīgi vienoties starp valstīm, kura dara ko. Teiksim tā - Latvijā to darīt ir izdevīgi, jo te ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve, un, ja varam vienoties starpvalstu līmenī, ka Latvija to dara, tad tas ir jādara.
Vai Latvijai jāpievienojas Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržai NordPool Spot?
Jā: ZRP, ŠRP-LPP/LC, ZZS, VL-TB/LNNK, SC, V
ZRP. Tas jau notiek. Virziens pareizs. Īstermiņā tas atnesīs augstākas elektroenerģijas cenas, bet ilgtermiņā tas nozīmēs biržas cenu, kas vienmēr mūsu reģionā būs izdevīgākā, kāda būs. Arī stacijas, kā Visaginas un Kaļiņingradas AES, visticamāk, šajā tīklā pārdos elektrību, tāpēc ir jāpievienojas, un pēc iespējas ātrāk.
ŠRP-LPP/LC. Stratēģiski - jā, jāpievienojas, taču, manuprāt, šajā situācijā, kad mēs sākam rāpties laukā no krīzes, mums jāizmanto tās iespējas, kas mums ir pašiem. Piemēram, es domāju, HES enerģiju vietējā tirgū pārdodot par to cenu, kāda tā ir šeit.
ZZS. Jā, bet jāskatās, kas ir piegādātāji, jo būtu skumji, ja būtu jāpērk dārgāka enerģija kā tagad brīvajā tirgū.
VL-TB/LNNK. Protams, jāpievienojas. Prognozes liecina, ka līdz 2020. gadam NordPool cenas nebūs lielākas kā šobrīd, kas Latvijai ir svarīgi un izdevīgi.
SC. Mēs jau esam pievienojušies. Kā references cenu mēs jau izmantojam NordPool, tāpēc no tā nekas nemainīsies, jo mēs jau formāli visur izmantojam NordPool cenu. Atlicis tikai līdz galam izveidot starpsavienojumus, lai mēs varētu teikt, ka esam pilnībā integrēti.
V. Man liekas, ka izcils lēmums, jo tas sekmēs Latvijas ekonomikas konkurētspēju, jo zināsim, kāda ir tirgus cena. Elektrības ražotājus tas nostāda dažādās situācijās - vieni ražo lētāk, citi dārgāk. Tie, kas ražo lētāk, enerģijas pārplūda periodā dod iespēju Latvijai kļūt par enerģijas valsti un tirgot NordPool pašiem, savukārt tiem, kas ražo dārgāk, jāskatās, kā efektivizēt savas izmaksas.
Kā jūs sarindotu prioritātes elektroenerģijas jomā nākamajos 20 gados: cena (C), diversifikācija (D) vai alternatīvie energoresursi (A)?
CDA: ŠRP-LPP/LC, SC, V
CAD: ZRP, ZZS
DCA: VL-TB/LNNK
ZRP. Primārā tomēr ir cena. Mums jādara viss iespējamais, lai cena būtu pēc iespējas zemāka. Es būšu nedaudz izaicinošs un otrajā vietā likšu atjaunojamos energoresursus. Līdzšinējā politika ir nepareiza, obligātais iepirkums ir izlobēts konkrētās interesēs, bet jāskatās uz attīstību. Jāapzinās, ka atjaunojamie energoresursi ir vienīgie mūsu resursi, šīs tehnoloģijas ir jāattīsta. Attiecībā par diversifikāciju - mums šobrīd ir samērā drošas piegādes, izņemot gāzi, kur ir viens piegādātājs, bet to kompensē gāzes krātuve.
ŠRP-LPP/LC. Es liktu tādā secībā - pirmais ir pieņemama, samaksājama cena, otrais ir avotu diversifikācija, tikai trešais ir atjaunojamie resursi. Attiecībā uz atjaunojamajiem resursiem - mani dara bažīgu tas, kas jau līdz šim ir noticis. Ja Latvijā deficīts enerģijā ir aptuveni 300-400 MW, tad Ekonomikas ministrija ir izsniegusi licences jau uz 1000 MW vēja enerģijai vien, kura, ja visi šie projekts tiks realizēti, būs obligāti jāiepērk. Kāda būs cena iedzīvotājiem un uzņēmējiem?
ZZS. Būtiskākais ir cena, par kādu mēs piegādājam elektrību. Otrais ir atjaunojamo energoresursu atbalsts un attīstība, jo tas zināmā mērā ietver sevī šo diversifikāciju energoresursu ražošanai. Te katrā ziņā ir tas potenciāls - ja mēs runājam par to, cik elektroenerģijas tuvākā nākotnē Latvijā nepieciešams, kas ir aptuveni 400 MW, tad to mēs varam nodrošināt ar iekšējiem resursiem.
VL-TB/LNNK. Cena ir tiešas sekas avotu diversifikācijai. Ja liekam investīcijas avotu diversifikācijā, tas arī noteiks cenu. Vienlaikus nevaram atdalīt to, ka jāskatās, kā ieguldīt atjaunojamajos energoresursos, bet visā procesā ir tautsaimniecības attīstība un ietekme uz konkurētspēju. Es to nerindotu šajā kārtībā, jo cena ir pakārtota avotu diversifikācijai un atjaunojamie energoresursi ir paralēls uzdevums, kas jārisina vienlaikus, tie abi ir svarīgi. Bet, ja vēlaties, tad ir diversifikācija, cena un alternatīvie energoresursi.
SC. Pirmkārt, ir cena, Latvenergo ir labi pastrādājis, nodrošinājums ar jaudām mums ir pamatīgs. Tuvākajā laikā par to, kur ņemt elektrību, mums galva nesāpēs. Ja runājam par atjaunojamajiem resursiem, tad skaidrs, ka tā ir ilgtermiņa nākotne, bet patlaban spiest uz tiem par katru cenu, likt iekšā tehnoloģijas, kuras jau pēc dažiem gadiem būs novecojušas, nav stratēģiski pareizi. Tāpēc pirmais ir cena, piegādes dažādošana un atjaunojamie resursi.
V. Es atstāšu šo pašu secību, jo man liekas, ka tirgus cena ir primārais un tirgus mehānismu iedibināšana enerģijas tirgū ir ļoti svarīga Latvijas konkurētspējai nākotnē. Nākamais - ar avotu dažādošanu ir līdzīgi. Attiecībā uz atjaunojamajiem resursiem es uzskatu, ka mums ir svarīgi importu aizvietot ar pašu saražoto, tādējādi mēs ļoti uzlabotu kopprodukta rādītājus.
Kā valstij rīkoties, redzot, ka pieaug parādnieku skaits par siltumenerģiju? Vai nākt palīgā?
ZRP. Jāpaskatās, kas ir tie, kas krāj šos parādus. Vasarā tiem nebūtu jābūt, un diez vai tie radās vasarā. Pirmkārt, tie ir cilvēki, kuriem vienkārši nav ko maksāt un kuri pārtiek no pabalstiem,tāpēc pašvaldībai jāpanāk, ka pirmais maksājums, ko no pabalsta izdara, tomēr ir par komunālajiem maksājumiem. Vai tas ir godīgi - domāju, ka jā, jo pabalsts tiek maksāts un tiek apmierinātas viņa dzīvesvietas prasības. Grūtāks uzdevums ir ar cilvēkiem, kuri nekaunīgi vienkārši nemaksā, lai gan var to atļauties.
ŠRP-LPP/LP. Jāievēro princips, ka parādus nenoraksta, bet ar tiem strādā pašvaldības. Tad, kad sāksies apkures sezona, ja redz, ka kādā pašvaldībā ir problēmas, valdībai jānāk palīgā ar kaut kādiem resursiem, bet pašvaldībai jāapņemas novērtēt parādniekus, lai saprastu, vai viņi nav maksājuši, jo ir mazturīgie vai citu iemeslu dēļ. Prakse parāda, ka lielākā daļa mazturīgo cilvēku, arī pensionāri, ir samaksājuši gan par siltumu, gan visus pārējos izdevumus, bet tajā pašā laikā cilvēki, kuru rīcībā, izskatās, ir pietiekami daudz resursu, pat mašīnas, mājas, nekustamie īpašumi, ir parādnieku skaitā.
ZZS. Par siltumu valstij tiešā veidā nevajadzētu iejaukties. Iesaistīties var netiešā veidā, zinot, ka siltumenerģijas ražošana no atjaunojamajiem resursiem ir lētāka, tāpēc valstij jāveicina investīcijas, kaut vai izmantojot Eiropas fondu naudu, lai pārietu uz vietējo atjaunojamo resursu izmantošanu, respektīvi, uz šķeldu vai malku. Otrs ir sociālā politika kā tāda, kas dotu iespēju to vairāk regulēt tieši pašvaldībās.
VL-TB/LNNK. Jādod lielāka atbildība pašvaldībām par sociālo pabalstu izsniegšanu, lai vadītos pēc ne tik daudz formāliem kritērijiem, bet dabā redzētu, vai ir nepieciešama palīdzība, jo var braukt ar mersedesu un saņemt aplokšņu algu. Tāpat jādomā par tiesvedības atvieglošanu gadījumos, kad tiesvedība novilcināta ļaunprātīgi.
SC. Pašvaldība var palīdzēt, pareizi pārdalot sociālos pabalstus, novirzot maksājumus komunālajiem maksājumiem, nevis kaut kur nezināmās tālēs. Nekādā ziņā nedrīkst parādus norakstīt. Lai mēs novērstu situāciju, ka maksātāji maksā par nemaksātājiem, jāpadara efektīvāka parādu piedzīšanas procedūra un jāsasien kopā izdevumi ar nekustamo īpašumu, lai, to pārdodot, parādsaistības īpašumam paliktu.
V. Finanšu ministrijā, Valsts kasē jānodrošina pietiekami lielas kredītu līnijas, lai sāktu apkuri. Mēs nevaram atstāt cilvēkus bez siltuma. Otrs ir parādu menedžments - pirmais ir sociālais bloks, tāpēc ceru, ka Labklājības ministrija pietiekami ātri mainīs savu stratēģiju un ļaus kaut vai tikai mājokļu maksājumu virzienā daudz vairāk lēmumu tiesību deleģēt pašvaldībām. Otrs ir nodalīt ļaunprātīgos nemaksātājus, ko var atrisināt ar paātrinātu parāda piedziņu, kā arī efektīvs debitoru menedžments. Mēs redzam, ka ir pašvaldības, kurās parādnieku līmenis ir deviņi procenti, bet ir pašvaldības, kurās tas ir 40 procentu. Redzot dabā, efektīvi ir tie apsaimniekotāji, kuri spēj atslēgt visus vai daļu no pakalpojumiem, tad triju dienu laikā parasti līdzekļi parādās. Ja redz, ka tas ir ļaunprātīgs nemaksātājs, tad tas ir efektīvi un sistēma pašregulējas.