Šāds rezultāts liecina, ka cilvēki ir vēl vairāk attālinājušies no politikas, vēl vairāk neapmierināti un nihilistiskāki nekā iepriekš, Dienai atzina SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Viņš norāda, ka līdzīga situācija bijusi arī pirms iepriekšējām vēlēšanām 2006. gadā: «Cilvēkiem ir īsa atmiņa. Liekas, ka pasaule pirms četriem gadiem bija fundamentāli un kardināli savādāka, taču arī pirms četriem gadiem cilvēki bija vīlušies un neapmierināti un ar grūtībām izvēlējās mazāko ļaunumu.»
Lietišķo pētījumu aģentūras Nikolo grupa pētījums par vēlētāju noskaņojumu Rīgā pirms Saeimas vēlēšanām liecina, ka 28% aptaujāto nav spējuši formulēt savu viedokli. Aptuveni desmit procentu teikuši, ka kategoriski atsakās iet uz vēlēšanām, norādīja Nikolo grupas valdes loceklis, politologs Jānis Ikstens. Abiem šiem skaitļiem ir tendence sarukt. Tas liecina, ka kampaņas dara savu un cilvēkus pārliecina ja ne balsot par konkrētu partiju, tad vismaz piedalīties vēlēšanās. Neizlēmušo skaits liecina, ka līdzdalība vēlēšanās varētu būt zemāka nekā 2006. gadā, pieļauj J. Ikstens. Tāpat nevar izslēgt, ka cilvēki zina, par ko balsos, taču to neatklāj.
Aptaujā pirms 9. Saeimas vēlēšanām 2006. gadā Latvijas fakti (LF) ziņoja, ka 13,7% respondentu nebija izlēmuši, par ko balsot, bet vēlēšanās nepiedalīties grasījās 8,7%. Savukārt SKDS aptauja vēstīja, ka vēlēšanās gatavojas piedalīties 75% vēlētāju, taču beigās uz iecirkņiem aizgāja 60,98% balsstiesīgo. Vēl vairāk svārstīgo bija pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2009. gadā, kad LF ziņoja par 42% neizlēmušo.
Savukārt pirms 8. Saeimas vēlēšanām, saskaņā ar SKDS datiem, nebija izlēmuši 14,2% vēlētāju, bet piedalīties neplānoja tikai 4,8%. Toreiz līdz urnām aizgāja 71,51% balstiesīgo.