Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācijas biedres stāstīja aizgūtnēm. «Lai kāda būtu situācija, zaķis vienmēr uz visu skatās optimistiski. Nevienā pasakā garausis taču nepaliek zaudētāja lomā. Un optimisms cilvēkam pavasarī ir ļoti vajadzīgs. Tādēļ jau Lieldienās zaķis un trusis ir godā celts,» tādas ir trušu audzētājas Intas Karlsones domas. Viņasprāt, truši ir viltīgi dzīvnieciņi, vaislīgi, ēdelīgi, ziņkārīgi, skaisti, mīļi. Skaisto Burgundas šķirnes trušu audzētāja Alda Kadiķe no pieredzes zina: «Ja pārāk strauji liek roku būrī iekšā, truši var uzklupt, iekost vai ieskrāpēt. Truškopjus var pazīt pēc saskrāpētām rokām un vēdera, īpaši vasarā, kad esi plānāk ģērbies.»
Gadās arī pa raganai
Uzzinām, ka zaķēni dzimst redzīgi, bet truša bērni - pliki, akli un bezpalīdzīgi. Neilgi pirms pēcnācēju piedzimšanas topošā māmiņa no siena un salmiņiem sāk taisīt ligzdu un izoderē to ar spalvām, kuras plūc sev no krūtīm. Šajā laikā trusene izskatās diezgan briesmīga, ar pliku krūtiņu, taču apmatojums ātri ataugot. Parasti vienā reizē piedzimst no pieciem līdz deviņiem bērneļiem, ziemā - mazāk. Māte atvases rūpīgi slēpj, un truškopji arī necenšas izzināt, cik jaundzimušo ir midziņā, jo trusenes ir ļoti tramīgas. Nereti viņas ligzdai vēl sakrauj virsū sienu. Taču ne visi trušu bērni piedzimst laimes krekliņā. Gadās, ka jaunā māmiņa ne ligzdu taisa, ne mazuļus baro. Truškopji šīs trušu dāmas sauc par raganām. Viņas izmētā bērniņus pa būri, un, ja vien truškopji nepamanās un jaundzimušos nepieliek citai mātei, viņi iet bojā.
Trusēni sāk apvelties un apaugt ar spalvu desmitajā dienā. Mammas bērnus baro mēnesi, mazliet ilgāk, un tad jau sīkaļas paši cenšas izkļūt no migas un apraudzīt pasauli. Viņi lien laukā no ligzdiņas un izskatās kā mazi kāmīši. Trušu māte mazuļus stumj atpakaļ migā un vēl, drošs paliek drošs, sabīda ejai priekšā salmus.
Sauks palīgā Akvelīnu Līvmani
Visiem trušiem ausīs ir zilgani numuriņi. Alda Kadiķe no Iecavas novada stāsta, ka aptuveni divarpus mēnešu vecumā trušu bērnus šķir no mammas un tad arī viņus čipē. Māra Ostrovska savukārt skaidro, ka trušiem tiek veidoti ciltsraksti, tāpēc katrs pūkainais radījums ir jāiezīmē. Veronika Brilovska smej, ka viņai tetovēšanas stangas saglabājušās vēl no padomju laikiem, kad ar tām tika iezīmētas cūkas un aitas. Vai tetovēšana ir sāpīgs process? Sarunu biedrenes smej - parasti pirmais trusis uzdod toni. Ja viņš iekviecas, tad bļaujot arī visi nākamie, nervi netur to kliegšanu. Esot arī īstas bļāvēju ģimenes. Kādu dienu tetovējuma vieta asiņo visiem, citreiz vispār nav asiņu. Novērots, ka vecā mēnesī tetovētais ir noturīgāks. Inta Karlsone spriež, ka laikam jāmeklē rokā Akvelīna Līvmane, lai viņa pasakot, kurās dienās mazos var tetovēt un kad to labāk nedarīt.
Bizness sākas no prieka
Daudziem liekas, ka bizness ir tikai naudas taisīšana, bet ar trušiem viss sākas no prieka. Bez tā nekā nebūs. Audzētājas uzsver, ka trušu bizness palīdz izdzīvot grūtajos krīzes apstākļos, taču bez mīlestības un bez darba nekas nenotiks. Mazie «lopiņi» katru dienu jābaro, jātīra būris, jāmaina pakaiši. Vasarā jāpļauj siens. Truškopji apmeklē starptautiskās sīkdzīvnieku izstādes, iegādājas jaunas trušu šķirnes. Jaunākā Latvijā ir Meklenburgas sarkanā trušu šķirne, bet Valmierā dzīvo pagaidām vienīgais angļu aunatrusis.
Mājas garauši ir pieticīgi barības ziņā. Inta Karlsone stāsta: «Siens, ūdens, graudiņi, kaut kas no sulīgās barības. Trušiem garšo pētersīļi un salāti, burkāni, bet tikai pašu audzētie. Ar lielveikalā pirkto barību jābūt uzmanīgam, jo trušiem ir ātra vielmaiņa un viņi ir jutīgi pret ķīmiskiem līdzekļiem. Var gadīties, ka trusis vakarā apēd lielveikala burkānu un nākamajā rītā jau skatās uz mums no mākoņa maliņas. Ja trusis pareizi barots un kopts, viņš var pat pārsniegt vidējo vecumu - sešus līdz astoņus gadus.»
Vai truši arī rakstura ziņā ir maigi un pūkaini? Linda Barone stāsta: «Viss atkarīgs no apstākļiem. Viens trusis sēdēs klēpī un skatīsies ar saimnieku kopā televizoru, cits kļūst agresīvs, kad viņu paņem rokās. Ja trusis ir dusmīgs, viņu nevajag ņurkāt pa rokām.»
Garaušu audzētāji stāsta, ka pašlaik kā mājdzīvnieki ļoti populāri ir pundurtruši, taču pirms gadiem četriem Latvijā to vēl bija maz. Trušu audzētāju biedrībā esot jokojuši, ka truškopību Latvijā bīdījis Valsts prezidents Valdis Zatlers, jo viņa ģimenes mīlulis bijis brūnais kastorrekss.