Lasīja vai nelasīja
Ceļš līdz VK revīzijas ziņojuma publiskošanai patiesi bija garš. Jau 23. jūlijā telekanālā LNT valsts kontroliere Elita Krūmiņa paziņoja, ka VK vērsusies prokuratūrā par atklātajiem pārkāpumiem RNP. 12. augustā uzņēmums izplatīja paziņojumu presei, jau komentējot VK pārmetumus, kas vēl nebija plašākai sabiedrībai pieejami, bet dienu vēlāk VK paziņoja, ka RNP revīzijas rezultātus ir pārsūdzējis, tā novilcinot ziņojuma publiskošanu. VK izteica vērtējumu, ka «uzņēmums klaji demonstrē vēlmi slēpt daļu ziņojumā ietvertās informācijas, kuru sabiedrībai ir tiesības zināt».
Rīgas domes vadība VK ziņojumu nekomentē, jo neesot redzējusi pēdējo ziņojuma variantu pēc tā pārsūdzēšanas. Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, kurš ir RNP kapitāldaļu turētāja pārstāvis, atrodas atvaļinājumā un atgriezīsies nākamnedēļ. Pēcpusdienā atklājās, ka ar pilnu ziņojuma tekstu nav iepazinies arī RNP valdes priekšsēdētājs Ivo Lecis, kurš sasauca preses brīfingu, lai pateiktu dažas vispārīgas frāzes TV kamerās un paziņotu, ka uz jautājumiem neatbildēs. Tiesa, viņš atklāja, ka dažus šī paša ziņojuma aspektus jau paspējis apspriest ar nozares asociācijas pārstāvjiem.
Krāsoja Vecgada vakarā
«Pastāvot tādai darba organizācijai, kāda tā pašlaik ir izveidota RNP, iedzīvotājiem pašiem ir jāuzņemas iniciatīva savu interešu aizstāvībai, jo RNP to nenodrošina,» teikts VK paziņojumā presei. Revidenti konstatējuši, ka pārvaldīšanas maksā iekļauti izdevumi, iespējams, par fiktīvi nodarbinātām 13 personām, kurām atlīdzībā 2014. un 2015. gadā samaksāti vairāk nekā 190 tūkstošu eiro. Par šiem pārkāpumiem VK vērsusies prokuratūrā. Tāpat dzīvokļu īpašnieki apmaksājuši arī dāsnos pabalstus darbiniekiem, kurus RNP izmaksājis, pārtraucot ar tiem darba attiecības. RNP pilnībā noraida gan šos pārmetumus, gan arī «nepamatotus pieņēmumus par darbinieku nelikumīgu nodarbināšanu».
Spriežot pēc kontroles materiāliem, diezgan liels haoss valda arī RNP veikto darbu uzskaitē, izdevumi par remontdarbiem nav pamatoti ar atbilstīgiem dokumentiem, vai arī tajos atrodama pretrunīga informācija. «Piemēram, remonti veikti, neizmantojot tiem nepieciešamos materiālus (darbinieks spējis nomainīt spuldzes, šim darbam neizmantojot nevienu spuldzi), darbi veikti brīvdienās un svētku dienās (Vecgada vakarā divi darbinieki krāsojuši durvis), strādājuši cilvēki, kuri vairs nav RNP darbinieki, aktos norādītās darbu stundas būtiski pārsniedz darba laika uzskaites tabulās norādītās stundas, kā arī konstatētas būtiskas zāles pļaušanas platību neatbilstības,» norāda VK. RNP skaidro, ka «darba izpildi var nodrošināt darbinieki, kas sākotnēji nebija nozīmēti darbu izpildei. Piemēram, darba izpildes termiņš tiek pagarināts, un sākotnēji nozīmētais darbinieks ir saslimis vai devies atvaļinājumā un tiek aizvietots. Līdz ar to darba uzdevums var nesakrist ar faktisko izpildes atskaiti. Piemēram, uz vietas, izpētot situāciju, tiek konstatēts, ka nav nepieciešams veikt, piemēram, spuldzes nomaiņu, kā to paredzēja sākotnējais darba norīkojums, bet tiek veikts elektrokabeļa izolācijas remonts, un spuldze nav jāmaina. Tas nozīmē, ka darbs tika veikts, bet spuldze nebija nepieciešama».
Revīzijā secināts, ka RNP dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem netiek sniegta nepārprotama un aktuāla informācija par izveidotajiem uzkrājumiem, jo faktisko ieņēmumu un izdevumu pārskata pozīcijā «Avārijas dienesta pakalpojumi» sabiedrība kā faktiski izlietotu ir uzrādījusi nākamajiem periodiem izveidoto uzkrājumu avārijas situāciju lokalizēšanai un novēršanai 989 396 eiro apmērā, lai gan līdzekļi nav izlietoti, tā maldinot dzīvokļu īpašniekus par faktiski izlietoto līdzekļu apmēru, vienlaikus neinformējot par avārijas situāciju novēršanai uzkrāto līdzekļu apmēru. Šos pārmetumus RNP arī noraida.
Parādās Dzanuškāns
Advokāta un Rīgas mēra padomnieka Jāņa Dzanuškāna vārds šā gada sākumā izskanēja visai nelāgā gaismā, kad atklājās, ka viņa biroja Dzanuškāns un partneri izstrādātais pētījums Teritorijas plānojuma pārvaldības sistēmas izstrāde - īpašumtiesību aprobežojumi un kompensējošie mehānismi sākumā domē nebija atrodams, pēc tam to uzrādīja, taču Diena atklāja, ka teksts lielā mērā sastāv no brīvi internetā pieejamu avotu citātiem. Birojs Rīgas domei atmaksāja 35 000 eiro. Tagad birojs Dzanuškāns un partneri parādās VK ziņojumā kā iepirkuma dalībnieks, kas nepamatoti atzīts par iepirkuma procedūras uzvarētāju, noslēdzot līgumu par juridiskiem pakalpojumiem zemes nomas strīdu izskatīšanā par kopējo summu 40 000 eiro, lai gan nav izpildījis iepirkuma noteikumu prasības. RNP rakstiskajā atbildē šis pārmetums ir apiets, tāpat nav skaidrots VK pārmetums par līguma slēgšanu ar biedrību Arodbiedrību koordinācijas centrs. Pērn RNP pārskaitījis centram 362 tūkstošus eiro. Lai gan šie izdevumi nav iekļauti pārvaldīšanas maksā, Valsts kontrole norāda, ka, tikai divu arodbiedrību biedriem dodot iespēju saņemt papildu labumus, tiek klaji pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizlieguma princips.