No ceļu būves inženieriem galvenokārt tiek gaidītas eksaktās zināšanas, bet ne mazāk būtiska ir prasme sadarboties ar cilvēkiem, svarīgas ir līdera īpašības un menedžera kvalitātes, tajā pašā laikā jābūt gatavam strādāt skarbos un neprognozējamos apstākļos, bieži tālu no mājām, stāsta Z. Brunavs.
Lai arī Latvijā ceļu būve ir gājusi kā pa viļņiem - te darbs ir, te nav -, darbam ir perspektīva gan šeit, gan ārzemēs.
Tā kā starp uzņēmumiem pastāv konkurence, topošajiem ceļu būves inženieriem ir plašas prakses iespējas, uzņēmumi cenšas nodrošināt arī stipendijas, lai piesaistītu jaunos speciālistus, skaidro eksperts.
Daudzus šīs profesijas izvēlē iespaidojis tēva piemērs. Piemēram, Saldus, Daugavpils Profesionālajā vidusskolā, Rīgas Celtniecības koledžā sagatavo ceļu būvtehniķus, Smiltenē, Viesītē var apgūt ceļu būves mašīnu mehāniķa profesiju, tad darbs ir uz greideriem, ceļu ruļļiem u.c. tehnikas.
«Latvijā ir uzlabojams viss būvniecības process. Varu aicināt sabiedrību būt prasīgākai pret ceļu kvalitāti, jo maksāti tiek auto un degvielas nodokļi, bet ceļu būvei un uzturēšanai piešķirtais finansējums līdz šim bijis ļoti niecīgs. Svarīgi arī, lai daudzi augsti kvalificēti ceļu būves inženieri varētu strādāt tepat mūsu valstī,» teic Z. Brunavs.