«Plānošanas sākotnējā - neatņemamā - sastāvdaļa ir situācijas analīze un novērtējums. Ņemot vērā, ka mediācija salīdzinoši ir jauns tiesību institūts, šobrīd notiek analītiskais darbs,» Dienai situāciju raksturo tieslietu ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.
«Vienmēr būs strīdi, kas tiks risināti tiesā, bet nenoliedzami komercmediācijai ir milzīgs potenciāls. Diemžēl Latvijā komercmediācija vēl ir bērna autiņos. Ir trīs mediācijas virzieni, kurus es vēlos attīstīt, bet, tā sakot, īsti nav neviena ģeneratora, kas ražotu strāvu šim procesam. Šie trīs virzieni ir, pirmkārt, komercmediācija, otrkārt, darba strīdu mediācija, treškārt, mediācija ģimenes tiesībās. Šo virzienu attīstība ir ļoti svarīga arī tāpēc, lai atslogotu tiesas,» šovasar Dienai sacīja Dz. Rasnačs. Ministrs arī uzsvēra, ka tieši komercmediācijas jomā «maniem padomniekiem dots uzdevums kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Ārvalstu investoru padomi Latvijā un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības padomi apkopot idejas».
Jāatgādina, ka Saeima jau 2014. gadā pieņēma Mediācijas likumu. «Mediācijas likums rada stimulus, lai konflikti tiktu risināti mediācijas ceļā,» uzskata sertificētais mediators Aivars Jurcāns. Viņš gan arī secinājis: «Pat uzņēmējdarbības vidē daudziem trūkst izpratnes, kas īsti ir mediācija, turklāt sabiedrībā mediācija pat bieži tiek sajaukta ar meditāciju.» Mediācijas biežākas izmantošanas rezultātā notiks tiesu atslodze, bet ilgākā laikā un pamazām, paudis advokātu biroja SORAINEN partneris Agris Repšs.