Premjers atkāpsies
Grieķijas sociālistu valdība agrā sestdienas rītā ar nelielu pārsvaru izturēja uzticības balsojumu. Valdību atbalstīja 153 no 300 parlamenta deputātiem. Tomēr ministru prezidents jau drīz pēc tam sāka sarunas par nacionālās vienotības valdības izveidi. A. Papandreu gatavs atkāpties, tiklīdz tiks panākta vienošanās par jauno valdību, kas darbotos nākamos četrus mēnešus un garantētu atbalstu Eiropas piedāvātajai glābšanas paketei. ES līderi likuši noprast, ka grieķi nesaņems ne centa, kamēr neapstiprinās plānu.
Tomēr pret ieceri iebilst lielākā opozīcijas partija Jaunie demokrāti, kas pieprasa nekavējoties rīkot ārkārtas vēlēšanas. Viņuprāt, premjers kļuvis «bīstams» Grieķijai, tādēļ tam būtu jāatkāpjas. «Es jūtu grieķu tautas agoniju,» raidsabiedrība CNN citējusi opozicionāru līdera Antoņa Samara teikto. Viņš uzsvēris, ka «ikvienam jārīkojas atbildīgi», lai vēstītu par stabilitāti ne vien eiropiešiem, bet arī pašmāju ļaudīm.
Taču premjers piedāvā vēlēšanas rīkot martā, norādot, ka šobrīd tā būtu «īsta katastrofa», jo vēl vairāk sagrautu valsts ekonomiku. Kā ziņo aģentūra Reuters, sabiedriskās domas aptaujas rezultāti rāda, ka arī grieķu tauta dod priekšroku nacionālās vienotības valdībai.
Pazemotā Grieķija
Grieķi sākuši apjaust, ka pašmāju politiķu nespēja atrisināt savstarpējās domstarpības noved pie arvien lielāka starptautiskās sabiedrības uzticības zuduma. Kāds vietējais laikraksts politiskās peripetijas varas gaiteņos nosaucis par «ķīvēšanos uz Titānika klāja».
Pagājušajā nedēļā Grieķija izsauca sašutumu Eiropā, kad premjers aicināja rīkot referendumu un nodot tautas nobalsošanai Eiropas piedāvāto glābšanas plānu. Ja tauta noraidītu plānu, Grieķijai nāktos izstāties no eirozonas un, visticamāk, arī ES. Tomēr pēc asas šķelšanās ministru vidū ideja par referendumu atcelta.
«Visa pagājušā gadsimta laikā valsts nav izcietusi tik daudz nomelnošanas un pazemojumu kā pagājušajā nedēļā. Lielākais pazemojums bija Eiropas attieksmes maiņa, publiski diskutējot par to, vai mums maz vispār ir vieta ES,» bijušais parlamentārietis Džorgs Floridess stāstīja laikrakstam The Guardian.
Eiropa uzsvērusi, ka vēlas Grieķiju eirozonā, tomēr par visu svarīgāk esot nosargāt eiro kā vienotu savienības valūtu. Netiek izslēgts scenārijs, ka grieķiem nāksies zonu pamest. Tomēr Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barozzo uzsvēris, ka grieķu interesēs ir saglabāt eiro.
Ja Grieķija piedzīvos defoltu, tas palielinās citu valstu aizņemšanās izmaksas, tuvinot tās jaunai finanšu krīzei, ziņo BBC. Analītiķi brīdina, ka īpaši bīstamā situācijā būtu ne vien Itālija un Spānija, bet arī Portugāle un Īrija.
Vācijas kanclere Angela Merkele brīdinājusi, ka Eiropai parādu krīzes pārvarēšanai vajadzēs vēl desmit gadu. Turklāt tas būšot iespējams vienīgi tad, ja eirozonas valstis ar likumu ierobežos pieļaujamos parāda apjomus.