«Karstā laikā trenējoties, neiesaku mēģināt labot personīgos ātruma rekordus. Karstos laikapstākļos organismam jāiztur papildu slodze, tāpēc pareizākais lēmums būtu samazināt treniņu intensitāti un arī apjomu, lai izvairītos no pārkaršanas un pārslodzes riska,» uzsver pieredzējušais maratonists Andrejs Jesko, kurš neiesaka trenēties dienas vidū, jo tad gaisa temperatūra un saules izstarotās radiācijas līmenis mēdz būs visaugstākais, un aicina labāk trenēties agrās rīta vai vēlās vakara stundās. Maratoniste un Train2Win.lv trenere Anita Kažemāka iesaka apstākļos, kas tomēr sakrīt ar ekstremāliem karstuma periodiem, nedoties tālu prom no mājām, lai ir iespēja jebkurā brīdī pārtraukt treniņu un atgriezties mājās. Ja iespējams, treniņam jāizvēlas ēnaina vieta, piemēram, mežs.
«Tā kā katrs esam atšķirīgi, arī karstuma panešana katram no mums atšķiras. Nav vērts minēt vienu konkrētu gaisa temperatūru, kurā būtu jāpārvērtē trenēšanās nepieciešamība, svarīgi ir pievērst uzmanību arī gaisa mitruma rādītājiem. Pētījumi liecina - ja gaisa mitrums ir no 60 līdz 90 procentiem, sirdsdarbība ierastajā tempā var palielināties no 10 līdz 12 sitieniem minūtē. Līdz ar to - jo lielāks mitrums, jo grūtāk ķermenim cīnīties ar slodzi,» skaidro A. Kažemāka un uzsver, ka tieši pulsa rādītāji palīdzēs treniņu procesu pielāgot laikapstākļiem: lai arī tas ietekmēs skriešanas ātrumu, taču tā skrējējs pēc iespējas mazāk nodarīs pāri organismam. Viens no uzticamiem palīgiem treniņos var būt skriešanai paredzētās tehnoloģijas, piemēram, sporta viedpulkstenis ar optisko pulsa mērītāju, kas nepārtraukti analizē sirdsdarbību, jo tieši pulsa rādītāji var signalizēt par nepieciešamību mainīt treniņa norisi. Maratonists A. Jesko uzsver, ka karstā laikā skrējēja sirdij jāiztur lielāka slodze, tāpēc ar vienādu slodzi dažādos laikapstākļos pulss būs augstāks. Skrienot tam jāpievērš īpaša uzmanība, un, lai nerastos pārslodze, skriešanas†temps jāpielāgo un jāsamazina atbilstoši individuālajiem pulsa rādītājiem.
Lai regulētu ķermeņa temperatūru, organisms svīstot karstā laikā izdala īpaši daudz šķidruma un tā zaudē gan ūdeni, gan arī sāļus un minerālus. Maratonists A. Jesko uzsver, ka skrējējam jau treniņā jāmēģina to kompensēt, lai nodrošinātu normālu organisma funkcionēšanu, - dzerot tīru ūdeni vai arī sporta dzērienus ar palielinātu minerālu daudzumu. Nevajadzētu lietot enerģijas dzērienus, kafiju, alkoholu, arī antidepresantus, jo tie pastiprina organisma dehidratāciju, kas kombinācijā ar slodzi ir īpaši bīstama cilvēka organismam. Karstā laikā ūdens maziem malkiem jādzer ne tikai treniņā, bet arī pirms un pēc tā visas dienas gaitā.