Lāpa robu
Jūrmalas dome atzīst, ka nākamā gada budžeta plāns pret šāgada koriģēto budžetu tiks samazināts par 20-30%, bet jau šogad septembrī izdevumu daļa tika samazināta par 15%. «Pašvaldības funkcijas nav samazinātas, tās tikai aug. Ja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) uzskata, ka maksa nav jāpalielina, lai pasaka, no kurām funkcijām atteikties. Tas ir ļoti nopietns politisks lēmums,» domes viedokli skaidroja sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Baiba Gailīte. Pēc viņas sniegtās informācijas, šogad plānots iekasēt 1,45 miljonus latu, no šīs summas visvairāk - 391 tūkstotis latu - atvēlēti pludmales sakopšanai, bet 385,4 tūkstoši latu tērēti Turaidas ielas rekonstrukcijai. Šī iela ved uz Dzintaru koncertzāli. Zināmas summas atvēlētas gan ar pludmales uzturēšanu tieši saistītiem darbiem, gan Dzintaru mežaparka kopšanai, Jomas ielas uzturēšanai, Dzintaru koncertzāles slēgtās zāles rekonstrukcijai un šogad pirmo reizi arī Ķemeru parka projektēšanai un būvniecībai.
Ieņēmumi no caurlaidēm rūk: pērn deviņos mēnešos iekasēti 1,37 miljoni, šogad šajā laika posmā - 1,17.
Ministrija ir pret
Ja Jūrmalas dome pieņems lēmumu par iebraukšanas nodevas paaugstināšanu, tas būs jāsaskaņo ar RAPLM, bet ministrs Edgars Zalāns (TP) Jūrmalas domes ierosinājumu neatbalsta. «Ja nodevas sākotnējais mērķis bija pludmales un piekrastes zonas labiekārtošana, tad tagad jau tiek runāts par infrastruktūras objektu finansēšanu, kas nav nodevas mērķis,» norādīja ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa. Turklāt RAPLM nosūtījusi Jūrmalas domei vēstuli, norādot, ka mainījusies kārtība, kādā pašvaldība var noteikt īpašā režīma zonas statusu, un līdzšinējā iebraukšanas kārtība Jūrmalā būs spēkā līdz 2010.gada 1.jūlijam. Ja pašvaldība vēlas turpināt iekasēt naudu par iebraukšanu pilsētā, īpašā režīma zonas teritorija jāiezīmē pilsētas attīstības plānā un par to jārīko sabiedriskā apspriešana, ko jāpaspēj sarīkot līdz minētajam 1.jūlijam, uzsvēra D.Kārkliņa.
Strīdi vēl priekšā
Aptaujātie jūrmalnieki nesteidz paust krasu noliegumu vai atbalstu nodevas paaugstināšanai. Jūrmalas Aizsardzības biedrības valdes priekšsēdētājs Uldis Kronblūms norādīja, ka pagaidām nav ar domubiedriem analizējis iespējamo maksas paaugstināšanas ietekmi uz pilsētas vidi un tūrismu, tāpat biedrība nav pētījusi esošās nodevas izlietojumu. Savukārt Jūrmalas Kūrorta un tūrisma informācijas centra direktore Solveiga Freiberga, kuras vadītā iestāde nav pašvaldības struktūra, izteicās, ka tūristu plūsmai iebraukšanas maksas paaugstināšana nekaitēs. «Tā nav jauna doma, tā virmo gaisā daudzus gadus. Jāatceras, ka maksas ieviešana bija ar mērķi novirzīt to transportu, kas bojā gaisu, par kura elpošanu sanatoriju klienti maksā naudu. Ja cilvēks ir turīgs un nebrauc ar vilcienu, viņam nav lielas atšķirības - maksāt vienu vai divus latus. Savukārt tie, kam šī starpība ir būtiska, nav tie viesi, kas pilsētā atstāj lielu naudu,» uzskata S.Freiberga, piebilstot, ka daudzi viņas viedoklim noteikti nepiekritīs.