gada par 5% palielinājies ikdienā smēķējošo vīriešu īpatsvars. Uzskatot, ka akcīzes celšana tabakai ir efektīvākais veids, kā mazināt smēķētāju skaitu, Veselības ministrija (VM) plāno straujāku akcīzes palielināšanu, bet tas rada bažas, ka pastiprināsies cilvēku interese par kontrabandas cigaretēm, kā tas bijis jau iepriekš.
Ierobežojumu efektivitāte
Lai gan prevencijas pasākumi bijuši ļoti konkrēti, piemēram, 2008. gadā stājās spēkā ierobežojumi smēķēšanai sabiedriskās ēdināšanas vietās un 2010. gadā tika ieviesti brīdinošie attēli uz iepakojumiem, VM precīzi nevar norādīt, kādu efektu katrs no pasākumiem devis. VM Sabiedrības veselības departamenta Starpnozaru sadarbības nodaļas vadītāja Inga Birzniece Dienai paskaidroja, ka nav lietderīgi vērtēt katra ierobežojuma efektivitāti, jo tas ir pasākumu komplekss. Tomēr lielāko efektu devusi akcīzes paaugstināšana tabakai. Tā, piemēram, 2008. gadā, strauji palielinot akcīzi, valsts budžetā tika iekasēti 143,6 miljoni latu, kas ir par 69,3 miljoniem latu vairāk nekā gadu iepriekš. Palielinājies arī to cilvēku skaits, kas smēķēšanu atmeta tieši ekonomisku iemeslu dēļ - 2008. gadā tie bija 16,6%. Arī Pasaules veselības organizācijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne atzina, ka akcīzes paaugstināšana tabakai ir efektīvākais veids, kas visvairāk ietekmē jauniešus, tomēr svarīgi ir arī nodrošināt veselības pakalpojumu un informācijas pieejamību. Dažāda veida aizliegumi un biedējošie attēli uz cigarešu paciņām visvairāk ietekmē jaunus cilvēkus un tos, kas vēl nav sākuši smēķēt. Savukārt ilggadējiem smēķētājiem var palīdzēt tikai tad, ja viņiem ir motivācija.
Slimību profilakses un kontroles centra 2011. gada veiktajā pētījumā par atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū gan secināts, ka Latvijā pēdējos gados veiktie smēķēšanas prevencijas pasākumi, ieskaitot akcīzes nodokļa paaugstināšanu cigaretēm, nav spējuši samazināt smēķēšanas apjomus iedzīvotāju vidū. Arī Lielbritānijas Tabakas kontroles pētījumu centra veiktajā pētījumā secināts, ka akcīzes nodokļa paaugstināšana vairumā Eiropas Savienības (ES) valstu nenes vēlamo rezultātu.
Tomēr VM turpina strādāt pie tā, lai akcīzes nodokli tabakai celtu straujāk. Grozījumi paredz jau 2015. gadā sasniegt ES noteikto minimālo tabakas akcīzes likmi, kas citās ES valstīs stāsies spēkā 2014. gadā, bet Latvija ir panākusi pārejas periodu līdz 2018. gadam. Līdz ar to akcīzes nodoklis būtu 90 eiro par 1000 cigarešu.
Pieaugs kontrabanda
Ja akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem tiks paaugstināts vēl straujāk, tas varētu veicināt tabakas izstrādājumu kontrabandu un palielinātu ēnu ekonomiku, Dienai, komentējot VM priekšlikumu, norādīja Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis. Viņš paskaidroja, ka ES vidējais nelegālo cigarešu īpatsvars 2011. gadā bija 10,4%, savukārt 2012. gadā jau 11,1%. Visaugstākais nelegālo cigarešu īpatsvars ir tieši Baltijas valstīs - Latvijā 31%. Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš Dienai atzīmēja, ka laikā no 2008. gada līdz 2010. gadam nelegālā tirgus apjoms pieauga līdz pat 43%. «Akcīzes celšana pilnīgi noteikti palielina interesi par nelikumīgām darbībām. Uzreiz gan kontrabandai, gan nelegālajai ražošanai ir lielāka rentabilitāte,» sacīja J. Endziņš, paužot uztraukumu par nākotnē plānotajiem ierobežojumiem, piemēram, mentola cigarešu tirdzniecības aizliegumu. Viņaprāt, tas tikai vēl vairāk saasinās kontrabandas problēmu un radīs lielākus zaudējumus godīgajiem uzņēmējiem un valstij. Uzņēmēju pārstāvis netic, ka dažādiem tirdzniecības ierobežojumiem ir nopietna ietekme uz smēķētāju skaitu. Viņaprāt, svarīgs ir tieši izglītošanas process.
Vienāds iepakojums
Pārsvarā citās valstīs ierobežojumi ir līdzīgi kā Latvijā. Austrālija ir vienīgā valsts, kur kopš 2012. gada 1. decembra cigaretes tiek tirgotas vienādās paciņās ar uzkrītošiem grafiskiem brīdinājumiem par smēķēšanas kaitīgumu, bet zīmola nosaukums ir tikai nelielā drukā bez firmas simbolikas. Brīdī, kad tika ieviestas izmaiņas, Austrālijā smēķēja 15% iedzīvotāju, bet mērķis ir līdz 2018. gadam smēķētāju īpatsvaru samazināt līdz 10%. Vēl nav zināms, vai vēlamais efekts ir sasniegts, tomēr izmaiņas ir radījušas neērtības mazumtirgotājiem, un pēc Austrālijas veikalu asociācijas teiktā - palielinājies nelegālais tirgus. «Pētījums parāda, ka Austrālijas sīkie mazumtirgotāji lieliski apzinās nelegālo tabakas izstrādājumu pieejamību, un šī apziņa ir pieaugusi kopš vienkrāsaina iepakojuma ieviešanas. Turklāt trešdaļa mazumtirgotāju atzīst, ka klienti ir interesējušies par nelegālo tabakas izstrādājumu iegādi,» norāda Austrālijas Veikalu asociācijas vadītājs Džefs Roguts.
Patlaban Lielbritānija un Jaunzēlande, kuras arī plānoja šādu soli, to atlikušas uz nenoteiktu laiku. Arī Eiropas Parlaments nesen balsojumā par Tabakas direktīvas grozījumiem noraidīja standartizētu paciņu ieviešanu.