Vai Jūrmalas gaiss «vainīgs» pie tā, ka dzīvē nekad neesi nopietni slimojusi?
Jūra, kāpas un ne ar ko nesalīdzināmais šejienes gaiss ir labs pamats neslimot un labi justies. Taču no gaisa vien cilvēks nekad nav dzīvojis. Veselīga dzīvesveida mācība man ierakstīta gēnos. Jau mans vecvectēvs jurists, valodnieks un sabiedriskais darbinieks Andrejs Stērste (1853-1921) rūpējās, lai tautas veselajā miesā dzīvotu vesels gars. Viņš izglītoja zemniekus, mācīja dārzos audzēt sparģeļus un citus dārzeņus un mudināja uzturā vairāk lietot augļus. Viņš mācīja saviem bērniem peldēt un nodarbojās ar viņiem ar dažādām āra spēlēm. Viņa meita, mana vecmāmiņa dzejniece Elza Stērste uzturā daudz lietoja dažādas dabas zālītes, tējas un citus dabīgos vitamīnus, arī pati audzēja dažādus brīnumainus dabas augus. Arī mana māmiņa Amarillis Liekna-Virza dzīvoja grūtos apstākļos un augstu vērtēja visu, ko daba cilvēkam dod. Es nevaru lepoties, ka mans dzīvesveids vienmēr būtu bijis īpaši veselīgs.
Pavasaris nemudina kaut ko vairāk darīt ziemas laikā mazliet pagurušā organisma labā?
Mūsmāju ēdienkartē tagad parādās sezonas ēdiens - nātru kotletes, kuras esam ļoti iecienījuši.
Vai iedosi recepti?
Tā ir ļoti vienkārša - saplūcu jaunās nātrītes, nomazgāju, noplaucēju, sīki sagriežu, pielieku dažas olas un miltus un cepu kā kotletītes. Pasniedzu ar skābu krējumu vai jogurtu.
Ko vēl vari ieteikt?
Mežā ikviens var salasīt zaķkāpostus. Pavasarī diedzēju dažādas sēkliņas - lucernas, saulespuķu un citas. Tikko parādījušās pieneņu lapiņas, gārsu un virzu ieteicams pievienot salātiem. Man garšo, piemēram, kliņģerīšu sviests. To gan var gatavot vasarā. Ņemu 100 g sviesta, pievienoju kliņģerīšu ziedlapiņas un ceturtdaļglāzi eļļas. Mikserī samaisu eļļu, sviestu un ziedlapiņas. Ja maisa ar rokām, tad ziedlapiņas vispirms sīki jāsasmalcina. Daba cilvēkam sniedz ļoti daudz, tikai neņemam.
Lai ņemtu, ir jāzina, kas ir noderīgs un labs un kā to lietot.
Savā laikā no somu valodas pārtulkoju dabas pētnieces Marikas Brunilas grāmatu Dabas mātes augu bagātības, taču tā palika neizdota. Grāmata derētu šajā krīzes laikā, jo vēstī par to, kā lēti un veselīgi tikt pie dažādiem vitamīniem, kas atrodami dabā. Kliņģerīšu sviesta recepte ir no tās grāmatas.
Ieteic, lūdzu, no šīs pārtulkotās grāmatas kaut ko pavasarim noderīgu.
Par bērziem, piemēram. Bērza lapas jānoplūc uzmanīgi, lai nenodarītu pāri kokam. Jaunās bērzu lapas var saplūkt tējai vai sasiet pirts slotas visam gadam. Mazās matainās lapiņas ir īsts C vitamīna koncentrāts, tās izmanto salātiem, uzkaisa kartupeļiem vai sviestmaizēm. Bērza lapām ir spēcīgas dziednieciskas īpašības, tas ir efektīvs līdzeklis pampuma un liekā šķidruma noņemšanai, var konkurēt ar ķīmiskām zālēm, bet bērzu lapām nav blakusīpašību.
Pilsētniekam gan grūti atrast tīru vietu, kur lasīt lapiņas un zālītes. Arvien palieku bešā.
Atbrauc uz Billītēm (Elzas Stērstes un Edvarta Virzas māja Sidrabenes pagastā, kur 1933.gadā Edvarts Virza uzrakstīja tēlojumu Straumēni - red.)! Tur daba tīra un zaļa. Vīgriežu tēju, liepziedus un pelašķus, raspodiņus un citus labumus es vācu tajos laukos un pļavās.
Vai ar vingrošanu nodarbojies? Kādas ir tavas fiziskās aktivitātes?
Nevingroju tik daudz, kā vajadzētu. Kāds masieris man ieteica ik dienu pakarāties pie stieņa. To arī daru. Abi ar Juku (Annas Žīgures dzīvesbiedrs, somu žurnālists un rakstnieks Juka Rislaki - red.) staigājam gar jūras malu, ziemā slēpojam, vasarā peldamies.
Tradicionāls jautājums - vai tu ievēro diētas?
Man ļoti sāpēja kreisais plecs, mašīnā nevarēju pat drošības jostu pielikt. Tad aizbraucu uz kādu nometni Igaunijā, kur piecas dienas dzēru tikai ūdeni. Tas pat nebija grūti. Pēc kāda laika sāpes pārgāja. Cenšos vakaros vēlu neēst, kaut gan, strādājot par Latvijas vēstnieci Somijā un Igaunijā, to bija diezgan grūti ievērot. Kategoriski neatsakos ne no kā. Šad tad varu pat apēst rupjmaizi ar speķi.