Pagājušā gada Eiropas vicečempions junioru ieskaitē Sirmacis šosezon gatavojas spert nākamo soli karjerā. ERČ prestižajā pilnpiedziņas klasē viņš paredzējis piedalīties piecos no desmit posmiem, cerot iekrist labāko komandu redzeslokā. Viens no pieciem izvēlētajiem posmiem bija paredzēts rallijs Liepāja, kas nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ februāra pirmās nedēļas nogalē tomēr nenotiks.
Cik sen esi autosportā un no cik gadu vecuma pie stūres?
Autosportā esmu faktiski no 2009. gada, bet pie stūres esmu bijis jau kopš triju gadu vecuma, kad, vēl tētim klēpī sēžot, vadīju mašīnu. Sešu gadu vecumā man uzdāvināja pirmo žigulīti, ar ko braukt laukos pa pļavu. Līdz četrpadsmit gadu vecumam kādus piecus sešus žiguļus nomainījām.
Tik agrā vecumā parasti pie ratiem nesēdina.
Tēvs nav bijis saskarē ar motorsportu. Gribēja gan. Tas viņam tāds kā bērnības nepiepildītais sapnis.
Un kāds ir tavējais?
Kļūt par pasaules čempionu rallijā.
Tas ir reāli latvietim? Mums jau tirgus nav tik liels, lai komandas būtu ieinteresētas latviešu braucēja piesaistīšanā.
Viss ir iespējams. Vispirms gan jātiek līdz kādam noteiktam līmenim, lai lielās komandas tevi pamanītu. Tam ir nepieciešams daudz naudas. Paldies Dievam, šogad esam atraduši finanses, lai startētu pusē no ERČ posmiem. Cerams, kāds mūs pamanīs. Rallijā komandas ir ieinteresētas piesaistīt labākos braucējus. Vienalga, no kuras valsts viņi ir un cik liels tur ir tirgus.
Mēdz teikt, ka otrā un ceturtā vieta sportā ir vissliktākā. Cik reāli pagājušajā gadā bija izcīnīt ERČ junioru čempiona titulu?
Diezgan nereāli. Līdz pirmajai vietai biju tālu. Ar to braucēju spējām cīnīties grants seguma un ziemas posmos, bet uz asfalta viņš bija krietni pārāks par mums. Salīdzinājumā ar mums viņam ir milzīga pieredze uz asfalta. Man pagājušajā gadā pirmais ERČ posms uz asfalta bija tikai otrās sacensības uz šāda seguma visā dzīvē. Asfalta posmos ļoti daudz zaudējām.
Cik posmu bija junioriem?
Bija seši posmi, un no tiem trīs uz asfalta. Viens ziemas, divi - pa granti.
Kāpēc nolēmi pāriet uz pilnpiedziņas klasi?
Kopš 2009. gada braucu ar priekšpiedziņu, un vēl vienu gadu braukt tajā pašā klasē nozīmētu pazaudēt vienu gadu. Jā, varbūt šogad varētu pacīnīties par junioru čempiona titulu, bet man ir jāsper nākamais solis, jākrāj jauna pieredze.
Nav reāli cīnīties divās frontēs?
Var, bet tam vajadzīgas papildu finanses. Tāpēc nolēmām braukt piecus posmus pilnpiedziņas klasē ERČ.
Kādas ir braukšanas atšķirības starp abām klasēm?
Godīgi sakot, ar pilnpiedziņu ir daudz vieglāk braukt. Var pieļaut sīkas kļūdas un nezaudēt daudz laika kā ar priekšpiedziņas mašīnu. Ja ar priekšpiedziņu veidojas sānslīde, zaudē ātrumu un laiku, bet ar pilnpiedziņu arī sānslīdē iespējams paātrināties. Taču jābrauc tik un tā pēc iespējas tīrāk.
Citos autosporta veidos esi piedalījies?
Esmu braucis ar bagijiem gan autokrosā, gan rallijkrosā. Pārgāju uz ralliju un paralēli startēju autošosejas sacensībās. Brīvākā laikā esmu startējis arī driftā.
Bet rallijs patīk visvairāk?
Jā, tas šķiet visinteresantākais.
Kāds tev ir sezonas mērķis?
Grūti teikt. Atkarīgs arī no tā, kuros posmos kuri sportisti brauks. Mūsu mērķis ir parādīt sevi maksimāli labi visos posmos, kuros piedalīsimies. Domāju, ka daudzos rallijos varēsim cīnīties arī par uzvaru.
Cik daudzi rallija braucēji ar savu nodarbošanos pelna naudu?
Domāju, ka ERČ nepelna neviens. Pieci labākie WRC braucēji kaut ko var nopelnīt. Pārējie ne. Un arī tie paši, kas pelna, nesaņem atalgojumu no komandas, bet gan no sponsoriem, reklāmas.
ERČ kopvērtējumā ņem vērā septiņus labākos posmus, bet tu startē tikai piecos. Ja būs labi rezultāti, startēsi vēl citos posmos?
Tas viss ir atkarīgs no finansēm, nevis no rezultātiem. Pieci posmi pašlaik ir maksimums, ko varam atļauties.
Kādas ir aptuvenās izmaksas vienam posmam?
Tas ļoti atšķiras - vai sacensības notiek tepat Latvijā vai ārzemēs, vai ir avārijas vai nav.
Aptuveni vidējā cena - desmit tūkstošu?
(Smejas.) Par tādu naudu pat Latvijā vienās sacensībās nevarēs piedalīties. Apmēram sešdesmit līdz simt tūkstošiem eiro par vienu posmu. Varbūt pat vēl dārgāk.
Kāpēc brauksi tikai pa grants segumu, ja reiz tev trūkst pieredzes uz asfalta?
Mums Latvijā faktiski ir tikai ziemas un grants ralliji. Asfalta ralliju nav. Grants rallijos varam būt konkurētspējīgi, tāpēc tajos centīsimies sevi apliecināt. Pārējie pieci posmi, kuros nepiedalīsimies, ir asfalta seguma posmi.
Taču, ilgtermiņā raugoties, tev vajadzētu iekrāt pieredzi arī uz asfalta?
Jā, šosezon ir doma startēt Baltijā autošosejas sacensībās. Protams, tās atšķiras no rallija. Autošosejā brauc pa apli, kurā iemācies labākās trajektorijas un visu laiku atkārto to, bet tā vismaz varēšu iegūt pieredzi uz asfalta.
Janvāra vidū bija ziemas rallijs Sarma. Kāpēc tajā nepiedalījies?
Bija plānots startēt, taču nākamajā dienā pēc testiem tehniķi atklāja, ka mašīnai ir dzinēja problēmas un startēt nevarēsim. Tāpēc ralliju Sarma vēroju no malas kā skatītājs. Tādā lomā sen nebiju bijis. Teikšu godīgi - ir diezgan grūti ziemā skatīties ralliju. Nesaprotu tos skatītājus, kuri katru gadu brauc, salst un skatās to visu.
Problēma ar dzinēju atrisināta?
Mums ir rūpnīcā iegādāta mašīna. Dzinējs ir noplombēts, tāpēc mūsu mehāniķi nedrīkst to jaukt vaļā - tas jāsūta atpakaļ uz rūpnīcu Čehijā. Bet rezerves dzinēja nebija. Tagad ir.
Jums ir rūpnīcas komanda?
Nē, vienkārši esam nopirkuši no Škoda rūpnīcas mašīnu. Visas pasaules līmeņa mašīnas jāpērk no rūpnīcas. Citu variantu nav. Un tādā gadījumā jāsūta bojātās detaļas uz rūpnīcu, citādi netiek dota garantija.
Atšķirībā no citiem autosporta veidiem rallijā pilots nav viens. Cik svarīgs ir stūrmanis?
Var teikt, ka visu rezultātu veido pilota un stūrmaņa sadarbība. Ja abi nesaprotas, nebūs labu rezultātu. Abiem jābūt kā vīram ar sievu - jāsaprotas no pusvārda. Ar Artūru Šiminu brauksim otro gadu. Sākumā bija grūti, bet nu jau esam pieraduši viens pie otra.
Cik viegli vai grūti Latvijā ir atrast labu stūrmani, un kāds tas ir?
Labs stūrmanis ir tas, kurš visu zina (smejas). Principā jebkuram cilvēkam var iemācīt būt par stūrmani. Viss atkarīgs no viņa gribēšanas. Ir mums komandā braucējs no Krievijas, kurš mainījis ļoti daudz stūrmaņu. Beigās paņēma cilvēku no malas - fotogrāfu, kurš viņiem brauca visur līdzi. Iemācīja viņam stenogrammu, ko un kā pareizi darīt, un tagad viņi brauc kopā, labi sadarbojoties.
Cik grūti ir apgūt stūrmaņa pienākumus, un vai tu pats to proti?
Jā, pirms es sāku braukt rallijā, iemācījos visu. Bez tā nevar - arī pilotam jāzina, kā pareizi skatīties leģendu, attālumus, kā rakstīt stenogrammu. Galvenais, lai stūrmanis to saprot un spēj izskaidrot pilotam.
Runājot par jebkādu sporta veidu, pirmais, kas nāk prātā, ir fiziskā slodze. Uz ko tieši ir vislielākā fiziskā slodze rallija braucējam?
Galvenais, kam jābūt, ir izturība un koncentrēšanās spējas. Ja brauc maksimāli ātri, zaudē ļoti daudz spēka un tad vairs nespēj koncentrēties ceļam. Pārsvarā trenē izturību, sevišķi karstuma apstākļos. Kad esi treniņā ļoti noguris, uzreiz jāpāriet pie uzdevuma, kas balstīts uz koncentrēšanos. Piemēram, piepumpējies līdz spēku izsīkumam un tad - met šautriņu.
Tātad tu treniņos daudz skrien?
Skriet man nepatīk. Pārsvarā braucu ar riteni. Tas viss jādara karstumā. Piemēram, skrien biezā džemperī. Autosportisti, kuri trenējas Dakaras rallijreidam, speciāli iet pirtī un pēc tam vēl trenējas.
Dakaras rallijs tevi interesētu?
Kad būšu sasniedzis savu mērķi, varbūt pēc gadiem desmit vai piecpadsmit intereses pēc varētu pamēģināt arī ko tādu.
Latvijas apstākļos droši vien mazliet reālāk ir cīnīties par pasaules čempiona titulu rallijkrosā, nevis rallijā?
Rallijkross mani tik ļoti nesaista. Tā braukšana uz riņķi... Uzprasi jebkuram autosportistam, un viņš pateiks, ka rallijs ir autosporta augstskola. Rallijkross ir mazliet zemāk. Man nepatīk braukt vairākus apļus uz riņķi: iemācies trasi no galvas, bet pārējo paveic inženieri.
Tur vēl tev jāsacenšas ar citiem braucējiem, kuri nedod ceļu.
Grūtāk ir cīnīties ar laiku, nevis braukt barā, kad redzi, vai nāc klāt vai atpaliec no konkurenta. Rallijā tev nav ne jausmas, kā tev iet.
Jānis Baumanis deva priekšroku rallijkrosam, jo tas ir drošāks nekā rallijs.
Jā, droši vien tā, jo tur nav pret ko strauji apstāties. Rallijā vistrakākās avārijas ir strauja apstāšanās, piemēram, ietriekšanās kokā. Rallijā tu brauc cauri mežam vai, piemēram, kā Portugālē, pa pusotru metru platu ceļu, kam vienā pusē ir aiza, otrā - klints un okeāns. Jā, rallijs ir bīstamāks. Domāju, visi autosportisti tiecas pēc adrenalīna.