Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +20 °C
Skaidrs
Otrdiena, 24. septembris
Agris, Agrita

Investīciju piesaiste arī pašvaldību rokās

Aplūkojot pēdējo triju gadu ārvalstu investīciju (ĀI) piesaistes dinamiku, redzams, ka pieaudzis gan investīciju apjoms, gan to rezultātā radīto jauno darbvietu skaits. Tomēr Latvija vēl ne tuvu nav izsmēlusi savu potenciālu ĀI piesaistē. Jāpiebilst, ka Nacionālajā attīstības plānā 2020 kā viens no uzdevumiem tautsaimniecības izaugsmes sekmēšanai minēta tieši ārvalstu investīciju piesaiste.

Vajag reālus ieguldījumus

Valstiskais uzstādījums ĀI piesaistē ir to ienākšana reālajā ekonomikā, proti, ražošanā, mazāk koncentrējoties uz nekustamā īpašuma un banku sektoru. Kā Dienai norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols, ja ārvalstu investors nopērk kādu banku, tā ir tikai īpašnieku maiņa un par reāliem ieguldījumiem tautsaimniecībā runāt nevar.

LIAA definēto prioritāro nozaru vidū ir metālapstrāde un mašīnbūve, transports un loģistika, informācijas tehnoloģijas, veselības aprūpe, kokrūpniecība, zaļās tehnoloģijas un pārtikas rūpniecība. Jāteic, ka metālapstrādes un elektronikas nozarē piesaistīta lielākā daļa investīciju projektu - 24%.

Taujāts, kā investorus piesaistīt tieši prioritārajām nozarēm, A. Ozols skaidro, ka atraidīts netiek neviens, taču prioritārajās nozarēs LIAA nodarbojas ar proaktīvu darbību - investori tiek aktīvi meklēti un uzrunāti. Tas ir arī LIAA pārstāvniecību ārvalstīs - Baltkrievijā, Dānijā, Francijā, Japānā, Krievijā, Ķīnā, Lielbritānijā, Lietuvā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Ukrainā, Vācijā un Zviedrijā - uzdevums. Kā redzams, LIAA pārstāvniecība nav izveidota nedz ASV, nedz Latvijai netālajā Somijā, nedz Vidusāzijas valstīs, lai gan tieši pēdējās dominē Valsts prezidenta Andra Bērziņa šā gada ārvalstu vizīšu kalendārā. Turklāt prezidenta vizītes tiek skaidrotas tieši ar Latvijas ekonomiskajām interesēm - sadarbības stiprināšanu ar Vidusāzijas reģionu.

A. Ozols bilst, ka LIAA pārstāvniecību tīkls noteikti būtu paplašināms, tajā pašā laikā rūpīgi jāizvērtē to potenciālā ekonomiskā atdeve: «Pašlaik jaunu pārstāvniecību atvēršana nav plānota, taču jaunajā valdības deklarācijā ir norādīts uz nepieciešamību stiprināt ārējos ekonomiskos sakarus. LIAA darbinieki daudzās valstīs darbojas mūsu vēstniecībās. Pagaidām ārvalstu investori pārsvarā ir no Eiropas Savienības (ES) valstīm, jo Latvija ir ES iekšējais tirgus.»

Ar zaļu pļavu nepietiek

Aplūkojot ĀI koncentrāciju Latvijā, jāteic, ka projekti galvenokārt tiek realizēti Rīgā un citās lielajās pilsētās. A. Ozols bilst, ka tas ir likumsakarīgi, jo jebkuram investīciju projektam ir svarīga resursu - gan infrastruktūras, gan kvalificēta darbaspēka - pieejamība. «Mums nevajadzētu ierobežot investīciju koncentrāciju Rīgā un censties tās mākslīgi aizvirzīt uz citām Latvijas vietām. Tas gluži vienkārši nestrādā,» savā pieredzē dalās LIAA direktors.

A. Ozols arī norāda - nepietiek, ja investoram kādā pagastā piedāvā zaļu pļavu bez infrastruktūras pieslēgumiem. «Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir teritoriju sagatavošana investoru vajadzībām - elektrības pieslēguma, ūdens nodrošināšana, kas ir pašvaldību tiešais uzdevums.»

Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs Dienai norāda, ka Rēzeknei ar investoru piesaisti nesokas tik labi, kā gribētos, lai gan pāris aktuālu projektu pilsētā tiek īstenoti. Tie saistīti ar esošo ražotņu modernizāciju un paplašināšanu. Pilnīgi jaunu investoru īstenotu ideju pagaidām neesot. Rēzeknē dominē investīcijas no Krievijas.

«Vislielākā Rēzeknes problēma ir tā, ka trūkst brīvas zemes, ko piedāvāt investoriem. Pašvaldībai brīvu zemes gabalu vairs nav, bet atlikušās brīvās teritorijas ir privātās rokās. Dome gan iecerējusi, ka daļu privātās zemes varētu atpirkt, lai to sagatavotu piedāvāšanai investoriem,» norāda A. Bartaševičs.

Uz brīvas, pašvaldībai piederošas zemes trūkumu kā problēmu norāda arī Valmieras mērs Inesis Boķis un Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa. Gan I. Boķis, gan I. Bērziņa piekrīt, ka zināma problēma ir teritoriju nodrošināšana ar elektrības jaudām, ūdens un kanalizācijas, kā arī gāzes pieslēgumu. Taču I. Bērziņa uzsver, ka tiek plānots daļu ES struktūrfondu naudas atvēlēt tieši šiem mērķiem.

Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns norāda, ka viens no svarīgākajiem pašvaldību uzdevumiem ir izstrādāt atbilstošu un vietējās sabiedrības atbalstītu teritorijas plānojumu, jo, tieši balstoties uz to, investors pieņem lēmumu par investīciju ieguldīšanu konkrētajā teritorijā: «Ir bijuši gadījumi, ka pašvaldība industriālo teritoriju iezīmē lauka vidū, kur nav pat pievedceļa, nemaz nerunājot par elektrības pieslēgumu. Tā ir paviršība.»

Nav kvalificētu strādnieku

Investoram svarīga ir arī kvalificēta darbaspēka pieejamība. To par problēmu atzīst A. Ozols, kurš stāsta, ka kvalificētu darbinieku trūkums bijis iemesls dažu investoru atteikumam investēt Latvijā. Investors neies uz pašvaldību, kurā pārsvarā atrodami cilvēki ar zemu profesionālo kvalifikāciju. Apdzīvotām vietām tālu no attīstības centriem tikpat kā nav cerību sagaidīt investīciju projektus, jo trūkst atbilstošas infrastruktūras un kvalificēta darbaspēka.

To kā vienu no lielākajām problēmām Dienai min arī somu uzņēmuma Ferroplan, kurš Latvijā darbojas jau kopš 2005. gada, pārstāve Minna Patosalmi. Uzņēmums strādā metālapstrādes nozarē un atvēris ražotni Jelgavā. Minna Patosalmi atzinīgi vērtē gan vispārējo investīciju klimatu mūsu valstī, gan nodokļu politiku. Taču galvenā problēma esot darbinieku atrašana, īpaši Jelgavā, jo kvalificētākos nosmeļot galvaspilsēta.

Ģ. Greiškalns norāda, ka investori paši ir ar mieru veikt strādājošo apmācību, taču runa ir par samērā kvalificēta darbaspēka zināšanu papildināšanu, jo neviens investors nav spējīgs cilvēku ar pamatizglītību izmācīt par inženieri. «Mēs vēlētos, lai darba līgumos būtu iespējams iestrādāt normu, ka darba devēja apmācītam darbiniekam zināms laiks jānostrādā konkrētajā uzņēmumā. Citādi rodas situācija, ka investors apmāca darbiniekus, bet pēc tam viņus vienkārši pārpērk citi uzņēmumi,» uzsver Ģ. Greiškalns.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Lielākie investori 2013. gadā

VDL group (Nīderlande) - autobusu ražotne Jelgavā.
Rietumu investīciju grupa (Ukraina) - kafijas fabrika Liepājā.
Cotton Club (Krievija) - tekstila ražotne Liepājā.
Valmieras stikla šķiedra (Vācija) - ķīmiskās un tekstilrūpniecības ražotne Valmierā.
Bucher Schoerling (Šveice) - mašīnbūves uzņēmums Ventspilī.
Blue Inc. (Lielbritānija) - apģērbu tirdzniecība Rīgā.
Avots: LIAA

Fakti par investīcijām 2013. gadā

Piesaistīti 33 investori.
Investīciju kopējais apjoms: 81,23 miljoni eiro.
Jaunradītās darbvietas: 1601.
24% projektu īstenoti metālapstrādes un elektronikas nozarē.
69% investoru pārstāv ES valstis.
Avots: LIAA

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?