Šis vīns man likās pārāk vienkāršs, un es tam nepievērsu uzmanību. Taču aptuveni pirms gada manas domas mainījās. Ceļodams pa _Amarone_ vīna darītavām, es nokļuvu _Azieda Agrocola Ca la Bionda_, kur saimnieks pirms ķeršanās pie prestižākiem vīniem piedāvāja nobaudīt 1998.gada ražas _Valpolicella Classico Superiore_. Es biju pārsteigts par tā garšu un kvalitāti, kas nebūt neatpalika no daudz dārgākajiem _Amarone_. Tieši šis vīns man lika nedaudz citādi paraudzīties uz _Valpolicella Classico_.
Šo stāstu atcerējos, kad pirms pāris nedēļām nogaršoju Domini Veneti Valpolicella Classico Superiore 2007 un man atkal iepatikās šī elegantā vienkāršība. Aromātā viegla tabaka, pārgatavojušies ķirši. Garšā maigi mierīgi tanīni, šie paši ķirši un daudz, daudz citu sarkano ogu. Nobeigumā pavīd arī nedaudz krustnagliņu.
Līdzīgi ir arī ar tādu vīna kategoriju kā deserta vīni. Daudzi uzskata, ka jādzer tikai sausie vīni. Saldie nav modē, tāpēc maksāt dārgu naudu par cukurainu vīnu ir neprāts. Te es gribētu iebilst, ka tie, kuri to apgalvo, nav nogaršojuši labu šāda vīna paraugu. Kārtīgam deserta vīnam nav nekāda sakara ar pie mums sastopamajiem saldajiem mājas vīniem. To ražošanas tehnoloģijās ir diezgan būtiskas atšķirības. Mājas vīnam rūgšanas procesā pievieno cukuru, taču klasiskam deserta vīnam to nekad nedara. Viss vīna cukurs ir veidojies ogās. Tieši šī atšķirība, manuprāt, piešķir deserta vīnam garšas bagātību. Mana pieredze rāda, ka cilvēki, kuri nekad nav mēģinājuši deserta vīnus, vienmēr ir bijuši patīkami pārsteigti, kad tos pagaršojuši. Lai saprastu deserta vīnu un lai pirmā tikšanās nebūtu pēdējā, vērts sākt ar kādu labu paraugu. Piemēram, ar Telavi Wine Cellar, Satrapezo Gviani 2006. Lielisks, augsta līmeņa deserta vīns, kas deviņus mēnešus pabijis franču ozolkoka mucās. Aromātā liepziedu medus. Garšā medainas aprikozes, ananasi. Taču pēc maza brīža saldumā parādās nedaudz skābu citrusaugu notis. Tieši šis skābumiņš nobeigumā padara šo vīnu tik interesantu un neatkārtojamu. Neesmu gruzīnu vīnu cienītājs, taču šis konkrētais vīns pierāda, ka, ievirzot darbu pareizā gultnē, Gruzijā iespējams saražot patiesi neatkārtojamus, modernus augsta līmeņa vīnus, kas būtu saprotami arī lielākajai daļai Eiropas patērētāju. Dzirdēju, ka šim ražotājam esot izdevies arī Icewine (ledus vīns). Cerēsim, ka kāda pudele nonāks arī līdz Latvijai, lai arī mēs varētu to novērtēt.