Svarīgi šķirot uzreiz
Lai iegūtu pēc iespējas augstvērtīgāku materiālu no otrreizējai pārstrādei nodotajiem materiāliem, svarīga ir to viendabība: jo viendabīgāk un tīrāk šķiro, jo vērtīgāks materiāls no šķirotā var tapt. Uzņēmumu darbības gaitā atkritumu grozā nokļūst dažādu veidu atkritumi: atšķirīgām nozarēm atšķiras arī rūpniecisko atkritumu grupu proporcijas. Piemēram, tipogrāfijās vai metālapstrādē ir daudz ražošanas atgriezumu, taču šajās nozarēs lielākoties atkritumu apsaimniekošana jau ir ierasta lieta. Vairumtirdzniecībā lielāko apjomu veido dažāda tipa iepakojumi, piemēram, kartoni, plēves, paletes. Savukārt autoservisu segmentā vairāk jādomā par bīstamo atkritumu, tostarp eļļu un to filtru, akumulatoru vai nolietoto riepu, drošu apsaimniekošanu.
Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa ikdienā strādā vairāk nekā ar 2000 dažādu nozaru un lieluma uzņēmumiem un redz gan to pūles atkritumu šķirošanā, gan gandarījumu par ieviestajām atkritumu apsaimniekošanas procedūrām, kas mērāms ne tikai emocionāli, bet arī finansiāli: «Biroju darbā atkritumu šķirošana vairāk ir emocionāli motivēta, toties ražošanas uzņēmumos tam biežāk ir finansiāls pamatojums. Esmu pārliecināts, ja ir vēlme savā uzņēmumā sakārtot atkritumu apsaimniekošanu, viss var notikt. Turklāt ir iespējams ne vien ietaupīt, saņemot nodokļu atlaidi, bet pat atsevišķos gadījumos - mazliet nopelnīt, kaut vai nododot metāla detaļas, kas kļuvušas liekas, piemēram, autoservisā. Taču praksē redzu: jo lielāks uzņēmums, jo grūtāk ir pierast pie pareizas šķirošanas, jo darbinieku motivācija dažādos uzņēmuma līmeņos var atšķirties. Tāpēc būtisks ir izglītojošais darbs uzņēmuma iekšienē, lai šķirošana noritētu pareizi un ieguvumi gan uzņēmumam, gan tālākam atkritumu apsaimniekotājam būtu lielāki, visiem kopā jaunradot vērtīgu materiālu.»
Krīze maina ieradumus
Uzņēmumu motivāciju nodot izejvielas otrreizējai pārstrādei var radīt ne tikai uzņēmuma vēlme būt atbildīgiem pret vidi un sabiedrību, bet arī vispārējie procesi pasaules ekonomikā. «Ar izlietoto izejvielu šķirošanu un nodošanu otrreizējai pārstrādei nodarbojamies jau vairāk nekā desmit gadu. Kopš 2008. gada krīzes kompānijā visus tehnoloģiskos un servisa procesus maksimāli efektivizējām: tai skaitā radot mazāko iespējamo atkritumu un pārstrādāto izejvielu daudzumu. Viens no efektivizācijas procesa posmiem bija dalīto atkritumu šķirošanas sistēmas atsevišķos konteineros ieviešana uzņēmuma teritorijā, kā rezultātā tika samazināts arī sadzīves atkritumu apjoms un izmaksas par to utilizāciju,» stāsta 1991. gadā izveidotā transporta un loģistikas uzņēmuma Miandum valdes loceklis Didzis Mizis.
Kompānija, kuras autoparkā pašreiz ir ap 60 kravas automašīnām, otrreizējai pārstrādei gadā nodod divas tonnas nolietoto kravas komerctransporta riepu, savukārt pašā uzņēmuma teritorijā ir šķirošanas konteineri, kuros nonāk kartona iepakojumi, izlietotie plastmasas un stikla tehnisko šķidrumu iepakojumi un tvertnes. Tā ir ne vien pašsaprotama un loģiska attieksme pret vidi, ko tādējādi pauž uzņēmums, bet arī ieguvums tā klientiem. Kā norāda D. Mizis, pielāgojot darbības procesus ilgtspējas principiem un efektivizējot uzņēmuma darbību kopumā, tas var piedāvāt arī saviem klientiem izdevīgākus sadarbības nosacījumus un cenas, tā netieši rādot piemēru klientiem un piegādātājiem par efektīvu resursu izlietošanas saistību ar izdevīgākiem apstākļiem visiem.
Atbilde tirgus prasībām
Ilgtspējīgu uzņēmuma attieksmi pret vidi dzērienu ražošanas uzņēmums Latvijas balzams uzskata ne vien par gudru resursu pārvaldību, ko paši realizē, bet arī par vienu no veiksmīgajām valsts iniciatīvām, kas reāli darbojas un no kuras ieguvēji ir visi - materiāli iegūst otro dzīvi, savukārt uzņēmumi saņem atlīdzību par materiālu nodošanu un dabas resursu nodokļa atlaides par otrreizējai pārstrādei nodotajām koka paletēm, stikla lauskām, kartona iepakojumiem un metāllūžņiem. Kā norāda uzņēmumu Amber Beverage Group un Latvijas balzams pārstāve Dana Hasana, otrreizējai pārstrādei nododamie materiāli uzņēmumā tikuši vākti vienmēr, īpašu uzmanību tam pievēršot pēdējo desmit gadu laikā: «Viennozīmīgi - tas ir ļāvis efektīvāk izmantot ar ražošanu saistītos resursus, un vienlaikus tā ir bijusi uzņēmuma atbilde tirgus prasībām.»
Piemēram, pērn Latvijas balzams, cenšoties pēc iespējas šķirot atkritumus uzņēmumā uz vietas un nodot tos jau sašķirotus, savācis vairāk nekā 255 tonnas makulatūras, 66 tonnas plastmasas, 19 tonnu metāllūžņu, 15 tonnu kartona, 14 tonnu polietilēna plēves un gandrīz 15 000 palešu.
Papildus savai atbildīgajai rīcībai uzņēmums apstiprinājis arī prasības pret izejvielu piegādātājiem, kas garantē, ka augsti ražošanas standarti tiek ievēroti visā dzērienu ražošanas procesā, jau sākot ar izejvielu piegādi. «Jāsaka, arī tirgus pats audzina klientus un piegādātājus. Proti, visi ir spiesti domāt, kā izdevīgāk un efektīvāk iepakot sūtījumus. Piemēram, kā iepakot, lai samazinātu plēves svaru - ar mazāk apgriezieniem vai piedāvāt plānāku plēvi, vai efektīvāku plēves izstiepšanas mehānismu. Būt kustībā un domāt ilgtermiņā pieprasa konkurence un tirgus,» uzsver D. Hasana un piebilst, ka tieši ražojošā uzņēmuma specifika bieži vien noteiks to, kā tas var strādāt zaļāk un kā efektīvāk izmantot resursus, kas pavada ražošanas procesu.
Eļļa pārtop biogāzē
Prasmīga bīstamo atkritumu apsaimniekošana var kļūt par vērtīgu izejvielu citu produktu ražotājiem. Piemēram, maizes cepšanas uzņēmums Fazer Latvija pērn savācis ne vien 18 tonnu kartona un plastmasas, ko paši presē un nodod atkritumu apsaimniekotājiem, bet arī 3560 kilogramu maizes cepšanā izlietotās eļļas, kas sakrāta īpaši izgatavotā savācējā un tālāk aizceļojusi pie biogāzes ražotājiem. Lai arī atbildība ir pašsaprotama vērtība jau no uzņēmuma pirmsākumiem, sistemātisku pieeju, uzskaitot un dokumentējot atkritumu nodošanu otrreizējai pārstrādei, uzņēmums ieviesis 2011. gadā.
«Ražošanas uzņēmumos vienmēr ir kāds daudzums produkcijas, kas neatbilst kvalitātes prasībām. Mēs aizvien cenšamies ieviest uzlabojumus darba procesos un tehnoloģijās, lai pēc iespējas minimizētu šādu neatbilstošo produktu daudzumu. Tāpat lepojamies ar to, ka, piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus, radījām iespēju maizes cepšanas procesā radušos siltumu izmantot mūsu biroja telpu apsildei,» stāsta uzņēmuma Fazer Latvija pārstāve Baiba Gulbe un piebilst, ka ir svarīgi stāstīt citiem, ko un kā dara uzņēmums, paužot atbildīgu attieksmi pret vidi. To novērtē gan sadarbības partneri, gan piegādātāji, kurus turklāt jau paveiktais var iedvesmot pašu ieradumu maiņai.
Taču, lai izdotos materiāliem iedvest otro dzīvi, svarīgi iniciatīvām nākt ne tikai no uzņēmuma vadības, bet arī pašiem darbiniekiem. Turklāt būtiski ir laiku pa laikam darbiniekiem atgādināt viegli saprotamā un, vēlams, pat vizuālā veidā, piemēram, ka bīstamie atkritumi jāsavāc un jānovieto īpašās vietās. «Ir svarīgi, lai darbinieki izprastu, kas ir atbildīga rīcība, un lai arī ārpus darba mēs rīkotos atbildīgi,» skaidro B. Gulbe un uzsver, ka ilgtspējīga rīcība nav nodalāma darba un ārpus darba laika attieksmēs, bet ir vienota indivīda attieksme pret vidi un sabiedrību, kurā tas dzīvo.