Aizkulišu runās iezīmējas valstu domstarpības par vēlamo izplūdes gāzu daudzuma samazinājumu, ietekmīgi zinātnieki aicina nepieņemt pašlaik apspriestos variantus, jo neviens no tiem nespēšot pasargāt planētu no globālās sasilšanas. Klimatologi ir pārliecināti, ka pasaule vairs nevar atļauties palielināt izplūdes gāzu daudzumu, pretējā gadījumā sekas var būt grūti prognozējamas. Lai neļautu klimatam sasilt vairāk par kritiskajiem diviem grādiem pēc Celsija skalas, izplūdes gāzu apjoms tagad jāsamazina vismaz par 25-40% no 1990.gada līmeņa un jācenšas līdz 2050.gadam to daudzumu samazināt divkārt. Taču maz ticams, ka valstu līderi piekritīs tādam ierobežojumam, ziņo aģentūra AFP.
Kompromisa nav
Tieši tādēļ viens no pasaulē atzītākajiem klimata pētniekiem Džeimss Hansens paziņojis, ka ikviena politiķu vienošanās būs cilvēces nākotnei tik kaitīga, ka labāk nenoslēgt līgumu vispār. «Es vēlētos, lai tas nenotiktu, jo tad cilvēki pieņems, ka šis ir pareizais ceļš, taču patiesībā tas ir ceļš uz katastrofu,» Dž. Hansens, kurš vada NASA Godarda kosmisko pētījumu institūtu, apgalvo, ka ekonomisku mērķu vadītie valstu līderi neapzinās, kādus draudus zemeslodes nākotnei nodarīs nepietiekami stingri ierobežojumi atmosfēras piesārņošanai. «Tas ir tādas pašas nozīmes jautājums, kāds bija verdzība Ābrahamam Linkolnam. Šādos jautājumos nevar būt kompromisa, piemēram, samazināt verdzību par 40 vai 50%,» ironizē zinātnieks un pieprasa radikālāk apturēt atmosfēras piesārņojumu. No lielākajiem piesārņotājiem ir saņemti cerīgi signāli. ASV, Ķīna, Eiropas Savienība un Indija ir likušas priekšā savus izplūdes gāzu ierobežošanas plānus un solījušas nodrošināt vismaz savā versijā piedāvāto samazinājumu. Tomēr zinātnieki un vides aktīvisti apgalvo, ka ar to nepietiks.
Dalīs naudu
Konference nebūs tikai politisks pasākums, bet gandrīz gadatirgus. Kopenhāgenā šajās dienās apgrozās lobiji un ražotāju pārstāvji, kuri cenšas «iebarot» valstu vadītājiem videi draudzīgas tehnoloģijas, ar kuru palīdzību ierobežot izplūdes gāzu daudzumu, kā arī mēģina pārliecināt līderus ieguldīt naudu «zaļajos» uzņēmumos. Laikraksts The Guardian lēš, ka samita laikā tiks panākts pavērsiens rūpniecībā, kas pavērs durvis vairāk nekā 10 triljonu ASV dolāru ieplūšanai videi draudzīgu tehnoloģiju attīstīšanā līdz 2030.gadam.
Karstas cīņas gaidāmas arī naudas sadalē. Jaunattīstības valstu pārstāvji apņēmušies «piedzīt» no bagātajiem kompensāciju 400 miljardu dolāru katru gadu vismaz visu nākamo desmitgadi, lai segtu zaudējumus, ko tām nodarījušas dabas katastrofas. Īpaši tās Āzijas un Āfrikas valstis, kas pašas gaisu nepiesārņo, bet cieš no spēcīgiem plūdiem vai sausuma. Tās uzstāj, ka pie vainojamas tieši lielās rūpnieciskās valstis, kas sagandējušas dabu un veicina klimata izmaiņas bīstamā virzienā.