Diena jau vēstīja, ka ar pastāvošo finanšu izlīdzināšanas modeli nav apmierinātas vairākas lielās pilsētas un Pierīgas pašvaldības, kas ir donori, savukārt mazās pašvaldības, kas saņem finansējumu, ir ieinteresētas, lai tas nesamazinātos. Iemesls, kāpēc modelis jāmaina, ir izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā, jo pašvaldībām būs tiesības nodokļa likmi noteikt pašām, līdz ar to NĪN ieņēmumus vairs neņems vērā pie izlīdzināšanas, bet tikai valsts budžeta dotācijas sadalē, norādīja VARAM Pašvaldību finanšu nodaļas vadītāja Irēna Koteļņikova. «Modeli maina, lai spētu strādāt nodokļu politikas izmaiņu apstākļos,» viņa uzsvēra. Jaunajā modelī atteiksies arī no finanšu nepieciešamības noteikšanas, jo arī pašvaldības atzīst, ka tas ir subjektīvs rādītājs. Līdzekļu sadalē ņems vērā piecus kritērijus - bērnu skaits vecumā līdz sešiem gadiem, bērnu skaits no sešiem līdz 18 gadiem, gados veco cilvēku skaits un teritorijā deklarēto iedzīvotāju kopskaits, kā arī teritorijas platība, kuru līdz šim neņēma vērā, nosakot dotācijas apmēru.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) uzskata, ka izmaiņas ir ieviešamas tikai tad, ja uzlabo esošo situāciju, bet tas, ko izstrādājusi VARAM, ir sliktāks variants, Dienai norādīja LPS vecākais konsultants Māris Pūķis. Taču arī starp pašvaldībām nav vienprātības, piemēram, par dotācijas sadali, jo lielās pilsētas gadu gaitā ir panākušas, ka tām nonāk 47% no dotācijas, kamēr novadiem paliek 53% (90. gados šī proporcija bija vairāk par labu pagastiem un mazajām pilsētām - 57%, lielajām bija 43%). Jaunajā modelī šāda dalījuma vairs nav.
Lielo pilsētu asociācija pagaidām nav formulējusi precīzu viedokli un plāno diskutēt par izlīdzināšanas jauno modeli šodien, kad notiek asociācijas sēde, pastāstīja Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis. «Jau kopš izlīdzināšanas sistēmas sākuma valsts daļa fondā ir nepiedodami maza, attieksme ir tāda - jūs, pašvaldības, pašas savā starpā tieciet galā. Izlīdzināšanas fondam vajadzētu būt valsts politikas instrumentam, nevis vienkārši atņemt, kam naudas vairāk, un iedot, kam mazāk,» norāda G. Truksnis. Viņam piekrīt bijušais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, norādot, ka Igaunijā valsts dotācija izlīdzināšanas fondā ir ievērojami lielāka, bet Latvijā - smieklīgi maza.