Tiesa, pat 110 gadus vecais bānītis pirms pāris gadiem apņēmās kļūt nedaudz ātrāks, un tā arī notika. Pirms pašvaldību vēlēšanām arī Alūksnes novada domē dzird arvien vairāk runājam par vajadzību straujāk attīstīties, biežāk izskan vārdu salikumi par vēlamo: «industriālais parks» un «starptautiska sadarbība». Alūksne ir mājas apmēram 8000 cilvēku, līdzīgs ir novadā dzīvojošo skaits. Alūksne atrodas 204 km attālumā no Rīgas, 115 un 123 km attālumā no Valmieras un Cēsīm, 101 kilometru no Pleskavas un 141 no Tartu. Ziemas sezonas šaipusē ir ilgākas, un tas atsaucas uz apkures rēķiniem, bezdarba problēma ir skarbāka nekā vidēji Latvijā, sasniedzot ap 14% līmeni. Uz citām pilsētām studēt aizceļojušie Alūksnes jaunieši atpakaļ parasti neatgriežoties. «Jauni cilvēki neredz perspektīvas šeit, līdz ar to izvēlas citas pilsētas vai pat valstis,» atzīst būvuzņēmuma SIA Valdis valdes priekšsēdētājs Guntars Švolmanis. Mežainajā Alūksnes novadā daudz ārzemnieku pērk zemi. Alūksnes novada domes vadītājam Aivaram Fominam (ievēlēts no Tautas partijas, tagad Vidzemes partija) ik dienu nākoties parakstīt atteikumus no pašvaldības pirmpirkuma tiesībām. «Redzu, ka zemes ir daudz, bet cenas ir smieklīgi mazas,» viņš saka. Tomēr mērs izceļ pozitīvo - pērn novadā 100. bērns piedzima jau oktobrī. «Bija gadi, kad mums simtā bērna vispār nebija,» saka novada mērs.
Kā runčus no pienotavas
Ir arī citi sasniegumi - novadā labā līmenī izdevies noturēt sociālo jomu, drīzumā būs noslēdzies ES finansētais ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstības projekts pilsētā un atsevišķos pagastos, ir uzsākta siltumtrašu izbūve un rekonstrukcija. Ziemas sporta centrs Mežinieki saistās ar vairāku biatlonistu vārdiem, piemēram, A. Rastorgujevu, Jēkabu Nākumu, kas te slēpojuši. Mežiniekos kopš decembra vidus vakaros var divreiz nedēļā slēpot apgaismotā trasē. Vakar gan izskanēja alūksniešiem skumja ziņa, ka Kultūras ministrija noraidījusi novada domes iesniegumu finansējuma saņemšanai no Eiropas Reģionālā attīstības fonda, lai atjaunotu bēdīgā stāvoklī esošo Alūksnes pilsētas Tautas namu. Ministrijai neesot pārliecības, ka, renovējot ēku, valsts kultūras pieminekli, tiks saglabāta vēsturiskā vērtība, vēsta LETA.
Ar mašīnu iekratoties sniegotajā Alūksnē pa Pils ielu, var justies teju kā viduslaikos, jo iela ir izrakņāta. Izrādās, nācies apturēt ielas rekonstrukcijas darbus. A. Fomins kā atvainodamies saka: «Bija apstrīdēšana, vienu ielu apstrīdēja, tad otru, un tad laiku novilka. Remonti tagad pārtrūkuši, tie atsāksies tikai pavasarī.» Tiesa, te vismaz cerība, ka par ERAF naudu varēs, iespējams, jau šā gada beigās pabeigt vienu tranzīta maršruta ielu un nākamgad vēl vienu. Ielas gadiem esot Alūksnes rūpjubērns.
Alūksnes novada domē joprojām valda mieles par ERAF naudas jeb tā sauktā policentriskā finansējuma dalīšanu pilsētvides attīstībai pirms gadiem pieciem. «Tas, ka Alūksne ir apdalīta ļoti, ļoti, tas ir pilnīgi skaidrs,» saka A. Fomins. Gulbene saņēmusi četrarpus miljonus latu, Balvi - trīs miljonus, bet Alūksne vien pusmiljonu. «Traki ir - es aizbraucu uz Gulbeni, uz Balviem, es redzu skaistas ielas, trotuārus, bet mums problēmas ar ielām,» saka A. Fomins. Tā bijusi lielā politika, un «mūs kā runčus no pienotavas izmeta ārā».
Kurš galvenais?
Pašvaldību vēlēšanas varētu ienest izmaiņas domes sastāvā, pieļauj vairāki deputāti. Šajā sastāvā ir gan «uzņēmēju grupa,» gan arī pašvaldībā rūdījumu guvuši ļaudis. Mērs A. Fomins pieder otrajiem, viņš bija ilgus gadus vadījis Annas pagasta pārvaldi. Tomēr kā neoficiālais līderis gan no deputātu, gan iedzīvotāju puses nereti tiek nosaukts domes vadītāja vietnieks Dzintars Adlers (Vienotība, ievēlēts no Sabiedrība citai politikai). A. Fomins par šādu apgalvojumu daudz nebrīnās un attrauc: «Dzintars ir pašvaldības Iepirkumu komisijas vadītājs, visi projekti iet caur Dzintaru, viņš arī ir aktīvs.» Dz. Adlers politikā startēja vien pirms trīsarpus gadiem un ar partijas biedriem pieder «uzņēmēju grupai». Tā vēlas, lai beidzot veidotu industriālo parku. Domē arī cēluši jautājumu, ka vajadzētu darbinieku, kurš veicinātu starptautiskos sakarus, lai piesaistītu ārvalstu uzņēmējus. Iekustināt to neizdodas.
Dz. Adlers saka - uzņēmēji iesaistījušies domes darbībā, jo vēlējušies novada attīstību. Kādu daļu iecerētā izdevies paveikt, bet problēma - ne visiem deputātiem prioritāte esot attīstība. «Daži domā, ka jākārto sadzīves lietas. Tas budžetiņš nav liels - 6,4 miljoni. Domāju, ka attīstībai jāatvēl nedaudz vairāk,» viņš uzskata. Par pašreizējo novada domes vadītāju viņš saka: «Cilvēki ir atšķirīgi, mēs kā uzņēmēji esam aktīvāki, domes vadītājs varbūt mazāk.» Tas esot, iespējams, tādēļ, ka A. Fomins, ilgi darbojoties pašvaldībā, saglabā vēsu prātu, taču Dz. Adlers vairāk rosoties. No Saskaņas centra saraksta ievēlētais deputāts Jānis Nīkrencis gan prognozē, ka vēlēšanās A. Fominam neesot izredžu tikt ievēlētam. A. Fomins pats saka, ka vēlēšanās kandidēšot.
Alūksnes strāvojumi
Tomēr atpazīstamībā un skaļumā neviens domē nevar sacensties ar Ainaru Melderu (ievēlēts no TB/LNNK), politiķi ar 20 gadu stāžu, kurš vairākkārt mainījis partijas un nonācis skandālos. 1994. gadā, ievēlēts Alūksnes pilsētas domē no Latvijas ceļa, viņš kļuva par mēru. 1996. gadā pret A. Melderu un vēl četrām personām tika ierosināta krimināllieta par degvielas kontrabandu lielos apjomos. Par kontrabandu A. Melderu nenotiesāja, bet 2001. gadā tiesa atkārtoti izskatīja lietu un notiesāja A. Melderu par viltotu dokumentu izmantošanu, piespriežot naudas sodu. 1997. gadā A. Melders vēlreiz «sasmērēja» mundieri, pārdodot paša vadītajai domei par Ls 25 000 īpašumu, ko bija iegādājies par 4500 latiem.
Tagad A. Melders ir Alūksnes novada domes Sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes jautājumu komitejas vadītājs. Viņam ir atbalstītāji, kam patīk viņa asā retorika, sulīgais, uzkurinošais stils. Runājot ar A. Melderu, var novērot, ka viņš bauda politiku kā spēli, tīksminās, pārrunājot dažādus gājienus. «Viņš labi pārzina ķēķi vai - drīzāk sistēmu, kā pašvaldības mehānisms darbojas, kā var rakstīt sūdzības, kā var oficiāli bloķēt lēmumus, kā rakstīt deputātu pieprasījumus,» stāsta kāds deputāts. A. Melders plāno kandidēt, bet, vai gribētu sēsties novada domes krēslā, gan skaidri neatbild: «Neesmu jau nekad uz to beņķi īpaši gājis.» Vienīgais viņa bizness šobrīd ir konsultācijas, taču detalizētāk par to neskaidro.
Tiesa, jau pērngada beigās aktivizējās vēl citi, iespējams, politiski strāvojumi - sevi ar īpaši pasūtītu SKDS aptauju prezentēja domubiedru grupa Alūksnieši, kuri vietējā presē pauda viedokli, ka šis domes sastāvs nestrādājot pietiekami veiksmīgi, un, ka šie domubiedri domājot par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, kurās startēšot. Te gan jānorāda, ka vairāki no šiem domubiedriem savulaik bijuši pilsētas domē. Viens no šīs grupas - uzņēmējs G. Švolmanis - par domubiedru grupas tālākiem plāniem vēl atturas runāt.
Kapu uzrauga «pils»?
Skaļākā pēdējā laika alūksniešu neapmierinātība skar daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāju Alūksnes nami. Iedzīvotāji sūdzas, ka te šķērdēta nauda nepamatotiem administrācijas izdevumiem. A. Fomins par sūdzībām saka: «Lai būtu caurskatāmi, palūdzu noslēgt līgumu par neatkarīga audita veikšanu.» Dz. Adlers nezinot nevienu pašvaldību, kur slavētu uzņēmumu, kas apkalpo daudzdzīvokļu mājas. Tomēr viņš atzīst, ka ir problēmas un sūdzību ir daudz. A. Melders par galveno problēmu sauc kļūdas komunikācijā un ironizē: «Es viņu vietā būtu uzstādījis savu lelli, manekenu uz ielas, lai [cilvēki] uz to izlamājas, apspļauda, aplej - izlādējas.»
Kapusvētku tradīcija Alūksnē iesakņojusies ar tādu vērienu, ka augustā svin pilsētas svētku trešajā dienā. Tomēr alūksniešus izbrīna kāds jauns pašvaldības pirkums - kapu uzrauga namiņš. Tā ir guļbūve ar terasi, kuras izbūvei un teritorijas labiekārtošanai (ieskaitot autostāvlaukumu, elektroapgādi) dome piešķīra ap 19 600 latu. Dz. Adlers noraida kritiku - mājiņa ir vajadzīga. Vēl alūksnieši brīnās par, viņuprāt, dārgiem četriem soliņiem Alūksnes muižas parkā. Domes pārstāve Evita Aploka skaidro - viena sola izmaksas ir 630 latu, «tajā skaitā ir akmens daļas veidošanas izmaksas un koka un metāla daļu izmaksas». Soli esot pamatīgi un būs ilgmūžīgi.