Bijušie Rīgas mēri apliecina, ka tieši Tērbatas ielas pārveidošana apspriesta daudzkārt un, ja domei ir nauda, ieceri beidzot varētu īstenot. Savukārt par Valņu ielas atdošanu tikai gājējiem, ko rosinājis uzņēmums _Linstow Center Managament_, domas dalās - vieni teic, ka jau šobrīd tā ir gandrīz gājēju iela, citi norāda, ka tās attīstībai vajadzētu vēl vairāk līdzekļu, turklāt nav atrisināta stāvvietu problēma Vecrīgā.
Domāja jau sen
«Tas varēja būt 1986. vai 1987. gads, kad Vecrīgā Torņu iela bija pārveidota gājējiem un mēs redzējām, ka cilvēkiem patīk. Skatījāmies, kuru ielu pilsētā varētu vēl pārveidot, un Arhitektūras pārvaldes secinājums nepārprotami bija par labu tagadējai Tērbatas ielai, jo tajā ir vismazāk transporta, tika pat izstrādāts projekts,» atceras bijušais pilsētas Izpildkomitejas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks (bija LKP, tagad SC). Arī jau neatkarības laikā Tērbatas ielas pārveidošana bijusi domes plānos. Andris Bērziņš (LPP/LC) atceras, ka 90. gadu beigās bijusi izvēle - Dzirnavu vai Tērbatas iela. 2000. gadā jautājums nav virzījies uz priekšu, jo visi gatavojušies pašvaldību vēlēšanām, turklāt noraidoši izteikusies Arhitektu savienība, atceras toreizējais mērs An-dris Ārgalis (bija TB, tagad TP). Gundara Bojāra (bija LSDSP, tagad LPP/LC) laikā Tērbatas ielas pārveide pētīta tikai īsu brīdi, arī Aivars Aksenoks (bija JL, tagad TB/LNNK) atzīst, ka konkrētu priekšlikumu par gājēju ielām neesot bijis. Toties Jānis Birks (TB/LNNK) atceras, ka iespēja apspriesta ar Rīgas galveno arhitektu Jāni Dripi un pilsētplānotāju Sigurdu Gravu, bet secināts, ka problēma ir 1. trolejbusa pārvietošana uz citu ielu un transporta kustības nodrošināšana blakus ielās vispār.
Vienu vajag
Lielākā daļa bijušo pilsētas vadītāju atbalsta Tērbatas ielas atdošanu gājējiem. «Noteikti jā,» saka A. Rubiks. A. Bērziņam šķiet, ka pilsēta iegūtu jaunu atrakciju, turklāt gājējiem kaut ko interesantu varētu piedāvāt arī Vērmanes dārzā: «Vai te būs milzu pirkšanās? Nē, uzņēmējiem, kas gatavi te investēt, jārēķinās, ka ieguldījumi atmaksāsies ilgstoši.» A. Ārgalis norāda, ka jāiegulda lieli līdzekļi Tērbatas ielas pārbūvēšanai, jo nāktos esošās diezgan augstās ietves pārveidot brauktuves līmenī. G. Bojārs uzskata, ka viss atkarīgs no uzņēmēju aktivitātes, bet pašvaldībai tā jāstimulē: «Iela ir pietiekami grezna, un iepirkšanās ielas Rīgā trūkst. Jautājums tikai, kad to varēs izveidot.» Toties A. Aksenokam ideja neliekas laba, jo var rasties problēmas ar transporta plūsmas virzīšanu un rasties sastrēgumi citās ielās. J. Birkam būtiskākais šķiet ielas pārveidošanas mērķis: «Ir jāsaprot, ko cilvēki tur darīs, vai tur būs tikai veikali vai kaut kas vēl. Tas ir diezgan sarežģīti un prasa lielus ieguldījumus.»