Sāki ar BMX riteņbraukšanu. Tas nozīmē, ka tuvāki ir sarežģītākas pakāpes braucieni?
Jā, man iet pie sirds, kad ir kāpumi. Visvairāk jau patīk downhill jeb nobraucieni no kalna.
Cik liela ir atšķirība starp MTB maratoniem un XCO krosiem. Vai ir iespējams vienlīdz labi startēt abās riteņbraukšanas disciplīnās?
Ir tā, ka XCO braucējs var uzvarēt maratonu, bet maratona braucējam uzvarēt XCO sacīkstē nebūtu viegli. XCO pārstāvjiem ir gan izturība, gan arī tehniski viņi labi brauc. Maratonistiem tik specifiskas iemaņas nav nepieciešamas.
Latvijā ir iespēja pilnībā apgūt XCO braukšanu, jo šķiet, ka nav vietas, kur ierīkot augstākajam līmenim atbilstošas trases?
Vietu jau varētu atrast, bet vajag daudz darbaspēka, lai trasi uzbūvētu. Trasē vajag akmeņu sekcijas un tramplīnus, tāpat arī taciņas, kuras pie mums parasti ir aizaugušas. Aplis gan nav garš - vidēji 4,5 kilometri. Ja cilvēkiem būtu interese, tad to visu varētu izdarīt. Pasaules līmeņa trasei svarīga ir augstuma starpība, cik stāvi un gari ir kāpumi. Es domāju, ka Latvijā šādu trasi var ierīkot. Vietas izvēlē gan jāņem vērā, lai tajā vietā nebūtu nacionālais parks.
Pie mums populāri ir MTB maratoni. Cik sezonā ir XCO sacensību?
Vienīgais sacensību seriāls ir Gruzis acī, ko rīko organizācija Briedis bedrē brikšķināja. Viņi ir iesācēji, tāpēc nav vēl daudz braucēju, bet galvenais, ka ir interese to visu darīt. Varbūt arī cilvēkiem iepatiksies XCO riteņbraukšana. Pagaidām startē ne vairāk kā simt braucēju. Trases arī nav paredzētas lielam pūlim, jo ir šauras taciņas, nevis plati ceļi kā MTB SEB vai Vivus.lv maratonos.
Vidusmēra MTB maratona braucējs varētu startēt XCO sacensībās Latvijā?
Jāņem vērā, cik braucējs ir spēcīgs un cik tehniski labi sagatavots. Ja viņš ir tehniski labs, bet fiziski pavājš, tad trasi neizbrauks. Ja spēka ir daudz, bet tehnisko iemaņu nav, tad arī viņam būs sarežģīti tikt līdz galam. Jābūt gan iemaņām, gan spēkam. Trases nav garas, bet uz priekšu iet lēni, jo visu laiku ir kāpumi. Vidējais ātrums ir tikai 16 vai 17 kilometru stundā. Salīdzinājumam - maratonos vidējais ātrums sasniedz 30 kilometru stundā.
Zinot, ka XCO ir olimpiskā disciplīna, tavs mērķis ir nokļūt olimpiādē…
Vienam ir grūti tikt uz olimpiskajām spēlēm, jo vietu sadalījumu nosaka nāciju vērtējums. Punkti ir jāvāc reitinga sacensībās. Ja nemaldos, tad labākās 22 nācijas iegūst olimpiskās kvotas.
Cik sportistiem jābūt regulāri apritē. Ar četriem nepietiek?
Domāju, ka pietiktu, ja Matīss Preimanis un Pēteris Janevics palīdzētu sapelnīt punktus. Ar ZZK komandas biedru Arni Pētersonu mēs šai olimpiādei nevarējām savākt punktus, jo nepiedalījāmies visos Pasaules kausa posmos. Papildus vēl būtu jābrauc kategoriju sacensībās. Ir nācijas, kas katru nedēļas nogali Eiropā piedalās 1., 2. vai 3. kategorijas sacensībās. Mēs vidēji vienreiz mēnesī izbraucam uz sacensībām ārzemēs. Šosezon mums ir arī mērķis uzvarēt kādu MTB seriālu Latvijā, jo iepriekš, izbraucot uz ārzemēm un izlaižot kādu posmu, tas nav izdevies.
Kādas ir latviešu izredzes MTB Eiropas čempionātā, kas 5. jūnijā notiks Siguldā?
Pilno starta sarakstu vēl neesmu redzējis, bet būs interesanti. Atbraucot ārzemniekiem, tā nebūs ierastā SEB sacīkste. Zinu tikai to, ka startēs pasaules čempions austrietis Albans Lakata. Gan jau kādas izmaiņas viņš ieviesīs, jo Lakatam līdzi būšot divi palīgi. Viens pats viņš nevarētu uzvarēt, cīnoties pret veselu komandu. Tik stiprs neviens mēs neesam.
Eiropas čempionātā Siguldā pastāv iespēja, ka Latvijas labākie braucēji strādā vienotā komandā, lai savējais tiktu augstā vietā?
Mēs startēsim katrs savas komandas formas tērpā, tāpēc nedomāju, ka latviešiem būs sadarbība savā starpā. Darbosies komandu princips. Es varu rēķināties ar savas ZZK komandas atbalstu.
Tas nozīmē, ka ZZK cīnīsies, piemēram, pret citu Latvijas komandu Rietumu-Delfin?
Es nevaru īsti prognozēt sacensību gaitu. Rietumu-Delfin gan jau būs vairāk - pāri par desmit - braucēju.
Uz kādu vietu mērķē?
Es ceru uz uzvaru un tiekšos pēc tās.
Ar komandas darbu ir iespējams «apspēlēt» arī pasaules čempionu?
Kāpēc gan ne? Ja komanda palīdzēs, un ja sanāks būt īstajā vietā pareizajā laikā.
Mājas trases priekšrocība varētu būt?
Trasi pats neesmu izbraucis, bet tā ir zināma. Ceru, ka kādu reizi sanāks līdz čempionātam izbraukt. Manas stiprās puses varētu būt kāpumi, it sevišķi sākumā. Trase nav īpaši ātra, un mani tas iepriecina.
Kāpēc vēl neesi izbraucis trasi, jo Sigulda no Cēsīm nav tālu?
Patlaban man ir svarīga arī augstskola, jo sesijas laikā vairāk laika jāvelta mācībām. Lai trasi izbrauktu, nepieciešamas četras ar pusi stundas.
Ir iespēja apvienot mācības ar nopietniem treniņiem?
Tagad ir smagāks periods, jo biju Eiropas čempionātā un pirms tam treniņnometnē. Vienu mēnesi no mācībām izlaidu. Labi ir tas, ka es mācos RTU filiālē Cēsīs un man nav jātērē laiks, pārvietojoties pa Rīgu.
Eiropas čempionātā U23 grupā šogad biji piektajā pozīcijā, bet finišēji divpadsmitais. Pietrūka izturības?
Trešajā aplī vēl biju piektais, tad pārliecinājos, ka pietrūkst pieredzes. Nobraucienā atpaliku no savas grupiņas. Pēc tam kalnā nācās iedzīt, un pazaudēju savu tempu.
Šosejas riteņbraukšanā visi tiecas uz iekļūšanu profesionālajās komandās. XCO arī ir šādas komandas, vai sportisti pārstāv nācijas?
Ir profesionālās ražotāju komandas, un ir arī mazākas komandiņas. Es pārstāvu Latviju. Lai startētu ar savu komandu, ir jāizņem UCI licence, kas maksā naudu. Mēs esam tikai divi cilvēki, tāpēc mums tas nav aktuāli. Iekļūt rūpnīcu komandā būtu izdevīgi gan no finansiālā aspekta, gan tāpēc, ka būtu iespēja tikt pie treneriem, kuri ir bijušie braucēji un kuri dalītos savā pieredzē, kur un kā vajadzētu braukt. Komandās ir arī menedžeri, kuri saplāno sacensību grafiku. Atliek tikai iesēsties lidmašīnā un aizlidot uz sacensībām.
XCO krosā nav lielākā slodze no visām riteņbraukšanas disciplīnām, jo ir dzirdēts, ka sportisti gandrīz visu distanci brauc ar augstu pulsu?
Vidējais pulss ir virs 180, un tas ir augstāks nekā maratonos. Maksimālo pulsu, iespējams, augstāku var dabūt pat maratonos. Krosā katrā aplī ir kādi trīs nobraucieni, un tajos var atpūsties.
Šosejas riteņbraukšanā esi piedalījies garākās sacīkstēs?
Man garākais šosejas brauciens bija Priekuļos 120 kilometru distance, bet tehnisku iemeslu dēļ es nefinišēju. Mani šoseja nevilina. Pirmkārt, tur lielāka nozīme ir komandas darbam, otrkārt, riteņbraukšanā esmu sācis trenēties BMX, kur ir vairāk adrenalīna, tāpēc man patīk sarežģītas trases.
Kāpēc neturpināji treniņus BMX?
Man patika braukt BMX. Es vispār uzskatu, ka dzīvē ir jādara lietas, kas pašam patīk. Abi brālēni brauca BMX, un viņi mani arī iedvesmoja sākt trenēties. Bet beidzu trenēties es tāpēc, ka Cēsīs nojauca trasi. Tuvākā vieta treniņiem bija Valmiera. Kad bija nepieciešami jau divi treniņi dienā, tad arī sākās sarežģījumi, turklāt man itin labi padevās kalnu riteņbraukšana.
Ja Cēsīs trasi nenojauktu, varbūt joprojām startētu BMX?
Es pieļauju, ka tā arī būtu. BMX man joprojām patīk. Ritenis un ekipējums ir saglabājies. Dažreiz arī aizbraucu uz trasi. Vilinājums ir liels, bet es apzinos, ka sprinta izturība ir zudusi, izjūtas arī.
Cik stundu dienā pavadi uz riteņa?
Galvenais jau ir pareizi trenēties. Ja visu dara, kā vajag, pietiek arī ar divām stundām. Svarīgi, lai nebūtu pārslodze un būtu gatavs nākamajiem treniņiem.
Nākotnes plānos ir ierakstītas 2020. gada olimpiskās spēles Tokijā?
Jā, es domāju, ka man ir reāli tur nokļūt. Līdz šim esam gājuši pareizajā virzienā.