Partiju izvēles
Par V. Zatleru ir solījuši balsot 33 deputāti no Vienotības, kura pat diskutējusi par iespējām fiksēt savu deputātu balsojumu, lai pierādītu, ka visi rīkojušies godprātīgi. Atbalstu garantējuši arī septiņi deputāti no Visu Latvijai!-TB/LNNK. Konkurenti gan netic, ka abas šīs frakcijas varētu atdot V. Zatleram visas savas balsis. Kuluāros runā, ka par tagadējo prezidentu varot nenobalsot pat daži deputāti, kuri ar ziediem sveica V. Zatleru pie Rīgas pils pēc vēsturiskā paziņojuma, ka viņš nolēmis rosināt Saeimas atlaišanu. Abu frakciju vadītāji Dzintars Zaķis (Vienotība) un Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) bija pārliecināti, ka visi deputāti rīkosies saskaņā ar frakciju lemto. Pēc Dienas aplēsēm, kas gan ir balstītas tikai uz politiķu izteikumiem, kuri reizēm ir arī maldinoši, V. Zatleru vēl varētu atbalstīt pa trim deputātiem no apvienības Par labu Latviju! un Zaļo un Zemnieku savienības, kā arī daļa politiķu no Saskaņas centra, kas kopā varētu nodrošināt nepieciešamo balsu vairākumu, ja vien visi tur doto vārdu.
Otram kandidātam A. Bērziņam ir lielākās daļas savu kolēģu balsis, vismaz triju PLL deputātu atbalsts, kā arī daļas Saskaņas centra balsis. SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs trešdien pat bija sarīkojis atklāto frakcijas sēdi ar žurnālistu piedalīšanos, kurā katrs deputāts, kas vēlējās, varēja izteikties par vienu vai otru pretendentu un paziņot, kā plāno balsot. Viedokļi bija dažādi, un frakcija nolēma, ka tai būs brīvais balsojums. Vienīgi tad, ja visa SC frakcija nobalsotu par A. Bērziņu, viņam būtu izredzes tikt ievēlētam, lai gan atsevišķi avoti paredz tieši viņa uzvaru vēlēšanās. Iespējams, būs deputāti, kas biļetenos svītros abus kandidātus. Ja šādu politiķu būs daudz, vairākuma atbalstu var nesaņemt ne viens, ne otrs pretendents. Ja pirmajā kārtā nevienam nav vairākuma, tad par abiem kandidātiem balso vēlreiz. Ja arī tad neviens nesaņem nepieciešamo vismaz 51 balsi, balso par to, kuram ir lielāks atbalsts. Ja šis kandidāts vienalga neiegūst vairākumu, jārīko jaunas vēlēšanas ne agrāk kā pēc desmit un ne vēlāk kā pēc 15 dienām.
Nākamo kandidātu lokā ir gan Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, gan bijušais ārlietu ministrs Aivis Ronis. Ir arī izskanējusi iespēja uz šo posteni pretendēt Vairai Vīķei-Freibergai, no kuras amatu pārņēma V. Zatlers. Bijušās prezidentes viedokli uzzināt neizdevās, ko var uztvert ar izpratni, jo grūti būtu noticēt, ka viņa to varētu sniegt, kamēr nav zināms, kā būs beigušās vēlēšanas 2. jūnijā. Žurnālā Playboy aprīlī Vaira Vīķe-Freiberga atzinusi, ka neviens viņu nav aicinājis kandidēt prezidenta vēlēšanās, taču šādam solim viņa piekristu tikai lielas krīzes gadījumā. «Ja būtu sajūta, ka mana klātbūtne tur ir vajadzīga, es ietu. Bet neviens jau nav neaizvietojams, lai gan katram gribas domāt, ka viņš tāds ir, bet tā nav,» ir teikusi V. Vīķe-Freiberga. Aprīlī vēl reti kurš varēja paredzēt, ka tāds lielas krīzes gadījums var pienākt tik drīz. Bijušais ārlietu ministrs A. Ronis iepriekš atteicās komentēt iespēju pretendēt uz prezidenta amatu, jo uzskatīja, ka šajā postenī ir jābūt V. Zatleram. Arī trešdien A. Ronis Dienai atteicās sniegt komentārus un apgalvoja, ka neviens to arī neesot piedāvājis.
Jūtas «uzmesti»
Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas prezidijs šoreiz nav piešķīris tik lielu nozīmi, kā tas ir bijis iepriekš. Tās ir iekļautas kārtējās sēdes darba kārtībā kā devītais jautājums, pēc kura plānots izskatīt vēl virkni likumprojektu un pat lēmuma projektus par deputātu administratīvo sodīšanu. Iespaidu uz vēlēšanām ir atstājis arī Valsts prezidenta lēmums rosināt Saeimas atlaišanu, tādējādi pieļaujot neparastu precedentu, ka viņu amatā var ievēlēt Saeima, kurai pats izteicis neuzticību. Tāpēc jau izskanējuši dažādi ierosinājumi par nepieciešamajiem grozījumiem pamatlikumā. Ir arī ideja, ka jaunā Valsts prezidenta ievēlēšana būtu jāuztic jaunajai Saeimai. Vairāki deputāti atgādināja prezidenta iepriekš sagatavotos Satversmes grozījumus, kuros bija noteikts termiņš, kurā nedrīkst rosināt Saeimas atlaišanu.
Vairāki deputāti atzinuši, ka «jūtas uzmesti», bet, parādot negatīvo attieksmi pret V. Zatleru, viņi riskē palikt nesaprasti sabiedrībā un būtu devuši iespēju V. Zatleram kļūt par politisko konkurentu, veidojot jaunu partiju. Tieši to viņam novēlēja LPP/LC līderis Ainārs Šlesers, kurš atbalstīs A. Bērziņu, bet V. Zatleru redz premjera amatā. Taču kāds cits deputāts domā, kā ir jādod iespēja tagadējam prezidentam vēl četrus gadus turpināt darbu Rīgas pilī un pabeigt cīņu ar oligarhiem, ar kuriem V. Zatlers varējis cīnīties četrus gadus, bet pat prezidenta runā Latvijas Universitātē ietekmīgo cilvēku loma politikā nebija izvērtēta.