Izrakstīto rēķinu summa šogad novembrī bija vidēji par 6,3% mazāka nekā 2010. gada novembrī, un siltuma patēriņš novembrī salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājies par 9,7%, liecina RS dati. Lielākai atšķirībai vajadzētu būt jūtamai nākamajos rēķinos, kad būs apkopots decembra siltuma patēriņš. Taču kāds lasītājs ziņo, ka siltuma piegādātāji ir mazliet pārcentušies - dzīvoklī esot 30 grādu karstums, zvanījuši namu pārvaldei un saņēmuši atbildi, ka tur neko nevarot darīt. Situācijas gan ir ļoti dažādas, un arī viedokļi par to, cik siltiem jābūt dzīvokļiem, atšķiras. Kāds cits lasītājs ir sašutis par to, cik strauji pieaug maksa par 1 m3 ūdens uzsildīšanu. Jūlijā viņš maksājis Ls 1,61 par m3, oktobrī jau Ls 3,19, bet novembrī - Ls 3,83. Saprotams, ka nākamais rēķins tiek gaidīts ar bažām.
Plašāk rēķinu analīzei pievērsīsimies, kad decembra rēķini būs pastkastītēs, taču vēl vecajā gadā aprunājos ar vairākiem iedzīvotājiem, cik lielus rēķinus viņi saņēmuši.
Daļa manis sastapto iedzīvotāju gan dzīvo privātmājās, kur paši regulē, cik daudz kurināt. Piemēram, Iveta privātmāju apkurina ar briketēm. Viņa saka, ka īpaši daudz kurināmā ietaupīt neizdodas, jo gaiss ir mitrs un vēji stipri. «Kurināšana sanāk gandrīz kā aukstā ziemā. Ziema paliek ziema, gatavojamies kā parasti,» viņa saka. Arī Mārim ir privātmāja, un viņš apkurei tērē uz pusi mazāk nekā pērn. «Tas taču ir loģiski,» viņš saka.
Regīna konstatējusi, ka rēķini ir par 30% mazāki nekā pagājušajā gadā. Viņa piekrīt, ka kurināt varētu mazāk, jo ir pakešu logi, durvis uz lodžiju katru nakti turot vaļā. Valda dzīvo daudzdzīvokļu mājā Skrundas novadā. Rēķini ir par ceturto daļu mazāki, vairāk viņa nav cerējusi, jo ir liels gaisa mitrums. «Es varu samaksāt, bet tad nekas cits bez ēšanas arī nesanāk,» atzīst Valda un piebilst - ja piesals, rēķins būs par kādiem 15 latiem lielāks, bet arī to vēl varēs samaksāt.
RS apgalvo, ka decembrī siltumenerģijas tarifs Rīgā ir bijis zemākais Baltijas valstu galvaspilsētās - par 12% zemāks nekā Tallinā un par 44% zemāks nekā Viļņā.