Taču viss plūst un mainās. Lai arī mūsdienās joprojām tiek runāts par diviem stiliem, tomēr arvien biežāk vairs nav iespējams saprast, kurš vīns ir no Eiropas, kurš no Amerikas. Manuprāt, tam ir viens izskaidrojums. Pasaule kļuvusi mazāka. Lai uzlabotu savu vīnu kvalitāti, agrāk daudzi Jaunās pasaules ražotāji aicināja palīgā pazīstamus Eiropas vīndarus. Izveidojās pat tāda savdabīga ceļojošo konsultantu kasta, kas ieguva nosaukumu lidojošie vīndari. Viņi ceļoja no vienas vīna darītavas uz citu. Vasarā un rudenī tie strādāja Eiropā, bet ziemā un pavasarī - dienvidu puslodē, kur tajā brīdī bija karstākais darba laiks. Arī jaunā vīndaru paaudze, kas šobrīd ļoti aktīvi ienāk apritē, ir daudz ceļojusi, mācījusies un arī strādājusi citās valstīs. Kādreiz man tas likās kaut kas īpašs, tagad vairs ne. No šī procesa ieguvējs ir patērētājs. Rodas arvien vairāk jaunu, interesantu un konkrētai vietai varbūt neraksturīgu, taču lielisku vīnu.
Lai arī manis pieminētie stili savā ziņā ir sajaukušies, tomēr laiku pa laikam es sastopos ar kādu izteiktu Jaunās pasaules vīna stila paraugu. Cono Sur Riesling Reserva 2009 ir šāda vīna paraugs. Ļoti spēcīgs jasmīnu, zaļo ābolu un arī petrolejas aromāts. Viss, ko prasa rīslinga labais tonis. Sākotnēji liekas, ka tas ir supersauss, taču pēcgaršā parādās arī šai vīnogu šķirnei tik raksturīgās salduma notis. Kaut ko tādu var pagatavot tikai Jaunajā pasaulē. Pēc stila tas atgādina labu Vācijas Reingavas rīslingu, taču pareizinātu ar divi. Tas ir pārāk spēcīgs, pārāk izteikts un pārāk intensīvs. Es laikam esmu pārāk konservatīvs, tāpēc rīslingu gribu ar ne tik karstu temperamentu. Tomēr visu cieņu šim vīndarim. Nekad nebiju iedomājies, ka kaut ko tādu ir iespējams panākt no rīslinga vīnogām.
Pretstats šim Jaunās pasaules stila paraugam, manuprāt, ir Casa Lapostolle Cuvￃﾩe Alexandre Chardonnay 2007. Pēc garšas tas man atgādina augsta līmeņa Chablis Gran Cru, nevis vienkāršu Čīles vīnu. Nav brīnums. Vīna darītavas īpašnieku saknes ir meklējamas Francijā, un savu roku vīna tapšanā ir pielicis viens no slavenākajiem Bordo vīndariem Mišels Rolāns. Patiešām - tas ir veidots ar vērienu, katra darbība ir iepriekš pārdomāta. Vīnogas audzētas pret dažādām debespusēm vērstās nogāzēs, tādējādi panākot dažādu garšu. Lai iegūtu pēc iespējas kvalitatīvu ražu, ogas tiek lasītas mazās kastēs un uz vīna darītavu vestas atdzesētas. Vēlāk, lai veidotu sarežģītāku garšu, viss tiek sajaukts vajadzīgās proporcijās. 65% vīna kopā ar rauga nogulsnēm izturēti jaunās, 20% - lietotās franču ozolkoka mucās. Izturēšanas procesā katru mēnesi vīns tiek divas reizes maisīts utt. Nav brīnums, ka visa šī milzīgā darba rezultāts ir tik pārsteidzoša un gandrīz perfekta vīna garša. Iespējams, tāpēc arī jūtams, ka tajā tomēr ir 14% alkohola.