Abus deputātus vieno zināms cietēja oreols. A. Judinu pērnā gada decembrī neievēlēja par Augstākās tiesas tiesnesi - viņu atbalstīja tikai 40 deputātu. Tolaik šis balsojums tika saistīts ar A. Judina eksperta darbu sabiedriskās politikas centrā Providus. Šā gada jūlijā viņš paziņoja par iešanu politikā. «Es varētu arī turpināt savu mierīgo akadēmisko dzīvi - veikt pētījumus krimināltiesībās, lasīt lekcijas, rakstīt grāmatas un rakstus, paust medijos viedokļus par Latvijas aktualitātēm, kā arī kritizēt politiķu un ierēdņu neizdarības. Tomēr es varu izdarīt vairāk, un es gribu to darīt,» paziņojumā rakstīja A. Judins. Tagad viņš saka - nevar būt situācijas, kad deputāti vienkārši nobalso par likumprojektiem, ko izstrādājuši speciālisti. «Cilvēkiem jāsaprot, par ko viņi lemj, nevis atnāk eksperts no malas un paskaidro. Ja es piekritu šim darbam, es ticēju, ka mani ievēlēs. Es to vērtēju, ka cilvēki tic tam, ka varu savu darbu paveikt labi un es izdarīšu to, ko solīju,» stāsta A. Judins.
Savukārt J. Lāčplēsis politikā ir jau visai sen - par Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieku viņu ievēlēja jau 1994. gadā, bet 1998. gadā viņu ievēlēja 7. Saeimā no Latvijas ceļa saraksta. 8. Saeimā LC neiekļuva, taču 2005. gadā viņu ievēlēja Daugavpils domē no LPP/LC saraksta, ievēlēts tika arī 2009. gadā, kad kļuva par pilsētas mēru. Šā gada martā viņu atcēla no amata, minot, ka viņa darbība nav apmierinājusi LPP/LC līderi Aināru Šleseru. Acīmredzot tieši šis fakts ļāva ticēt, ka J. Lāčplēsis būs pietiekami populārs saraksta līderis Vienotībai. Saeimā gan viņš ieies kā otrais - Aleksejs Loskutovs ieguva lielāku vēlētāju atbalstu. «Vienmēr esmu atbildējis par saviem darbiem. Katram vēlētājam ir savi motīvi, es nevaru pateikt, kāpēc par mani balsoja. Es esmu deklarējis, ka eju uz Saeimu uz pusotru gadu, jo startēšu pašvaldību vēlēšanās, un šajā ziņā nekas nav mainījies,» apgalvoja J. Lāčplēsis, ko Vienotība ir nosaukusi par vides un reģionālās attīstības ministra amata kandidātu.