Tāpēc gluži likumsakarīgi pašreizējā domes sastāvā RA, kam ir divas deputātu vietas, uzskatāms par faktiski vienīgo politisko spēku, kas nonācis opozīcijā.
Savukārt Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS)noturējies novada domes priekšsēdētāja krēslā jau ceturto sasaukumu, turklāt amatā viņu pārvēlēja ar pārliecinošu balsu vairākumu - par A. Rāviņu nobalsoja 13 no 15 Jelgavas domes deputātiem. Reāla konkurenta uz mēra krēslu A. Rāviņam arī nebija, jo tieši viņa pārstāvētā politiskā partija Jelgavā uzskatāma par šo pašvaldības vēlēšanu uzvarētāju. ZZS ieguva sešus deputātu mandātus, Vienotība un Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK - katra divus, bet Saskaņas centrs (SC) - trīs deputātu mandātus. «Koalīcija Jelgavas domē nav mainījusies, turpināsim iesāktos darbus,» situāciju raksturo piredzējušais politiķis un domes deputāts Jurijs Strods (NA VL-TB/LNNK).
RA nav ticis arī neviens no trim domes priekšsēdētāja vietnieka amatiem. Tajos ievēlēti A. Rāviņa izvirzītie kandidāti, kurus jau ilgtermiņā var uzskatīt par mēra atbalstītājiem - par domes priekšsēdētāja vietnieku izglītības un kultūras jautājumu programmā kļuvis Aigars Rublis (V), par vietnieku tautsaimniecības jautājumu programmā - J. Strods, par vietnieci sociālajos jautājumos - Rita Vectirāne (ZZS).
Tas, ka RA un D. Liepiņam, kurš ilgstoši un sistemātiski norāda uz nepilnībām domes darbā, tomēr neizdevās pārspēt ZZS un A. Rāviņu, skaidrojams ar to, ka RA iekrita mūžsenajās opozicionāru lamatās - kritizējot pie varas esošās personas, minimāli akcentēja savus sasniegumus. D. Liepiņš gan to izskaidro, sakot: «Bijām pilnībā atstumti no reālās, praktiskās darbības. Pašvaldības resursi Jelgavā tika izmantoti domes vadības slavināšanai. Šī pompozitāte, kas Jelgavai ļoti raksturīga, ietekmēja daudzu vēlētāju viedokli.»
Laikraksta Zemgales Ziņas redaktora vietas izpildītājs Edgars Kupčs savukārt uzskata, «ja pats Liepiņš, kurš Rāviņam pārmet autoritārismu, tiktu pie varas, autoritārisms varētu būt vēl spēcīgāks».
A. Rāviņš, atbildot uz jautājumu par to, kas īsti traucē saprasties ZZS ar RA, lai gan radikālu ideoloģisko pretrunu abiem politiskajiem spēkiem nav, apgalvo: «Mēs piedāvājam savus risinājumus, bet, ja RA izvēlas balsot pret, neko nevar darīt. Patlaban pat SC deputāti grib būt pie lemšanas, un es, protams, viņus nedzīšu prom. Šajā sasaukumā varam arī tā strādāt - 13 pozīcijas deputāti un divi RA deputāti opozīcijā.»
D. Liepiņš Dienai apstiprina, ka RA gatavojas Saeimas vēlēšanām, un uzsver, ka «Jelgavā valdošie politiskie spēki ar RA nerunā, bet tas nav tikai šīs pilsētas mērogā. Man ir aizdomas, ka bijušas sarunas starp lielākajiem politiskajiem spēkiem valsts mērogā par to, ka RA vajag atbīdīt malā. Laikam sapratuši, esam reāli konkurenti nākamā gada Saeimas vēlēšanām».