Filmēšana ir plānota gan krasta kāpu, gan pludmales aizsargjoslā, taču šajā krastā kāpu nav, tā ir pļava, kas ir lauksaimniecībā izmantojama zeme bez aizsargājamām augu sugām un pļavu biotopiem, skaidro Film Angels Studio pārstāve Evita Bluķis. Dienvidkorejas radošā komanda ar režisoru Džegjū Kanu priekšgalā astoņu mēnešu laikā esot apceļojusi gan Serbiju un Bulgāriju, gan Čehiju, Lietuvu un Poliju, bet beigās režisors pateicis - vai nu te, vai nekur. «Pirmās sarunas uzsākām Vides ministrijā, kas norādīja, kādas procedūras nepieciešams veikt šī projekta iespējamai realizēšanai. Rūpīgi sekojot visām instrukcijām, sākot no pagājušā gada jūlija līdz pat novembrim, dažādās valsts institūcijās projekts tika saskaņots un decembrī uzsākts tā pirmais realizēšanas etaps,» stāsta E. Bluķis. Filmēšanas laukums tiks ierīkots 600 m2 platībā, un pirms darbu uzsākšanas iegūts krasta erozijas speciālista profesora Gunta Eberharda atzinums, kas ir filmēšanai labvēlīgs, jo cilvēku rāpšanās stāvkrastā tam nevarot nodarīt lielu ļaunumu. Saskaņotajā filmēšanas grafikā maksimālais masu skatu dalībnieku skaits ir 200 personu, bet pludmales joslā filmēs ierobežotu cilvēku skaitu. Tehniskā transporta vienību skaits vēl tiek precizēts, bet ir zināms, ka taupības nolūkos nebūs tanku un arī plānoto kuģu vietā būs tikai divas baržas.
Filmēšanas laukuma sagatavošanā strādā novada iedzīvotāji, visiem ir noslēgti līgumi un nomaksāti nodokļi, tāpēc filmētāju ierašanās Jūrkalnē vērtējama pozitīvi, uzskata Ventspils novada valdes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (ZZS). Esot solīta arī iespēja vietējiem iedzīvotājiem piedalīties masu skatos filmēšanas laikā. «Visi Jūrkalnes viesu nami 3-4 nedēļas būs pilni, arī vietējie ēdināšanas uzņēmumi būs nodarbināti,» priecājas A. Mucenieks. Viņš uzsver, ka Jūrkalnes specifika ir tā, ka līdz pat stāvkrasta malai ir aramzeme, nevis kāpa. To pašu apgalvo arī zemes īpašnieks, novada domes priekšsēdētāja vietnieks, Pilsoniskās savienības atbalstītājs M. Dadzis, kurš noliedz jebkādu saistību starp savu amatu un korejiešu lēmumu filmēt tieši šeit: «Viņi ieraudzīja šo vietu, caur kaimiņiem atrada mani, un tikai trešajā tikšanās reizē es pateicu, ka man novadā ir arī kāds amats. Viņi pēc filmēšanas visu savedīs kārtībā, viss notiek stingrā uzraudzībā, citādi es nebūtu uz to ielaidies. Profesors Eberhards uzraudzīs gan tranšeju rakšanu, gan ciet bēršanu, klāt būs arī meliorācijas speciālists, jo tā ir meliorēta aramzeme. Rokot pirmo ierakumu līniju, tika atraktas meliorācijas caurules.» Zemes īpašnieks norāda, ka šai vietā daudzus gadus aug zāle un pļauj sienu, padomju laikā kolhozs stādījis kartupeļus. Viņš nenoliedz, ka par zemes izmantošanu saņems atlīdzību, bet tās apjomu varēšot uzzināt nākamgad no M. Dadža ieņēmumu deklarācijas. Latvijā filmēšana iecerēta 24 dienas, citas epizodes filmēs arī Rīgā un Cinevilla studijā.