Spriežot pēc dzirdētā NATO un Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksmēs, E. Rinkēvičs vakar intervijā Latvijas Radio prognozēja, ka visas valstis atbalstīs sankciju pagarināšanu. Minskas vienošanās izpilde ir absolūts priekšnoteikums sankciju politikas pārskatīšanai, bet šobrīd ir redzams, ka daudzi punkti vēl nav izpildīti, atgādināja ministrs. Savukārt pirms ierašanās vizītē Latvijā Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers bija izteicies, ka ES notiek smagas sarunas par sankciju pagarināšanu pret Krieviju par tās agresiju Ukrainā, jo no dažu dalībvalstu puses ir sastopama pieaugoša pretestība, vēsta LETA. F. V. Šteinmeiers vakar Rīgā tikās ar Latvijas Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kā arī E. Rinkēviču. Sankcijas pret Krieviju saistībā ar Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju Eiropas Savienība piemēroja 2014. gada vasarā. Šo sankciju termiņš bija šā gada jūlija beigas.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds Dienai atzina, ka Minskas vienošanās izpildes jautājumā «bumba ir Krievijas laukuma pusē». Tomēr viņš norādīja, ka vairākas valstis ir ieinteresētas attiecību deeskalācijā, tāpēc pēc divu gadu pārtraukuma notiks NATO un Krievijas sarunas pirms jūlijā Varšavā gaidāmā NATO samita. Daudzi ir ieinteresēti sadarboties ar Krieviju, piemēram, transporta un tranzīta jautājumos, joprojām ir valstis, kurām izdevīgs būtu gāzes cauruļvads Nord Stream 2. Eksperts uzskata, ka attiecībām ar Krieviju nozīmīgs būs ne vien NATO samits, bet arī Lielbritānijas balsojums par palikšanu vai izstāšanos no Eiropas Savienības, kā arī Eiropas Globālās stratēģijas ārpolitikā un drošības politikā pieņemšana.
Latvijas un Krievijas attiecību izmaiņas pirms NATO Varšavas samita neprognozē arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība), kurš šodien dodas uz NATO parlamentārās asamblejas pavasara sesiju Albānijas galvaspilsētā Tirānā. Tajā plānots pieņemt deklarāciju, kurā uzsvērta nepieciešamība gan stiprināt NATO aizsardzības spējas, gan turpināt dialogu ar Krieviju. «Ir svarīgi, ka sankcijas paliek spēkā,» Dienai uzsvēra O. Ē. Kalniņš. Šī nostāja sakrīt ar Saeimas priekšsēdētājas I. Mūrnieces pausto starptautiskajai drošības un aizsardzības politikai veltītajā konferencē Gruzijā, par ko vakar informēja Saeimas preses dienests: «Mēs turpinām aizstāvēt Ukrainas intereses, tādēļ Latvija aicina Eiropas valstis neatkāpties no Krievijai izvirzītajām prasībām un noteiktajām sankcijām. Tas ir efektīvs instruments, kā veicināt Minskas vienošanos izpildi, un palīdzēja lokalizēt militāro agresiju Ukrainas austrumos.»
Polija, Čehija, Slovākija un Ungārija trešdien arī paziņoja, ka, sākot no nākamā gada, sūtīs savus karavīrus uz trim sabiedrotajām Baltijas valstīm un līdz NATO samitam Varšavā izstrādās reglamentu 600 karavīru izvietošanai uz ikkvartāla rotācijas pamata. Katra valsts nodrošinās 150 karavīru uz triju mēnešu posmu. «Tas, ko NATO dara mūsu reģionā, ir reakcija uz Krievijas rīcību,» komentēja O. Ē. Kalniņš.
Gan viņš, gan arī A. Sprūds, līdzīgi kā E. Rinkēvičs radio intervijā, atzinīgi novērtēja ukraiņu pilotes Nadijas Savčenko atbrīvošanu, ko O. Ē. Kalniņš nosauca par «vienīgo pozitīvo iezīmi», savukārt A. Sprūds atzina, ka šī nav vienkārša ieslodzīto apmaiņa un var tikt uztverta kā labas gribas signāls.
Jāatgādina, ka Latvijas un Krievijas attiecībās zināms saspīlējums bija manāms pēc Krievijas vēstnieka izteikumiem laikrakstā Vesti Segodņa, kurā viņš apgalvoja, ka Latvijā un virknē citu valstu mērķtiecīgi tiek veikta Krievijas «demonizācija», kā arī kritizēja Latvijas centienus it kā falsificēt vēsturi. Pēc tam Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs izsauca vēstnieku un norādīja uz diplomātiskajā praksē pieņemto robežu pārkāpšanu.