Pļavnieku namu pārvalde trešdienas priekšpusdienā. Zālē pie galda sēdošā darbiniece saka, ka tikko rinda neesot bijusi, taču pusstundas laikā, ko pavadīju pie iecirkņa, 10-12 cilvēku rinda nesaruka ne brīdi. Turklāt te pārstāvētas visas paaudzes un abi dzimumi diezgan līdzīgās proporcijās. Gados jaunākie nav gatavi runāt kameras priekšā, atvainojas, ka steidzoties, ka citreiz. Ļaudis vidējos gados un pensionāri ir runīgāki. Cilvēku atbildes ir līdzīgas, un tajās nav agresijas pret mūsu valsti. Vēl jo vairāk - iemesli, kāpēc krievu valodas statusu grib mainīt, daudziem ir ļoti piezemēti, sadzīviski. Un vēl var just, ka ļoti daudzi baidās no krievu skolu un bērnudārzu likvidēšanas.
Valentīna netic, ka krievu valoda kļūs par otro valsts valodu, jo latviešu ir vairāk. Viņa uzskata, ka svarīgi ir paust krievu viedokli. Zāļu lietošanas pamācības ir tikai latviski, viņa sūdzas. «Ja krievu valoda būs otrā valsts valoda, ticiet man, vecam cilvēkam, visi ies mācīties latviešu valodu, ne tā kā līdz šim, bet ies labprātīgi paši, bez piespiešanas. Tas ir tīri psiholoģiski, jo likvidēt krievu valodu nedrīkst,» ir pārliecināta Lija. Tatjana grib, lai bērni mācītos krievu valodā, bet arī latviešu valoda esot jāprot. Savukārt Eduards vēlas, lai dokumentu aprite valsts iestādēs būtu arī krievu valodā. Viņš atklāj, ka paraksts par valodu tomēr ir saistīts arī ar aizvainojumu, ka Saskaņas centru nepaņēma valdībā, un sauc Zatlera Reformu partiju par divkosīgu. Valentīns ir latvietis, un krieviski sākto sarunu turpinām jau valsts valodā: «Man vienalga, mani viss apmierina. Savus radus atbalstu, Krāslavas rajonā visi runā krieviski.» Viņam šķiet, ka attiecības starp cilvēkiem būšot labākas. Godīgi sakot, cilvēku atbildes nav pārsteidzošas, tomēr paliek skumji, ka divu kopienu robeža ir tik spilgti izjūtama. Internetā sākušas cirkulēt ķēdes vēstules, kurās apgalvots, ka latviešiem jāiet parakstīties pret krievu valodu kā otro valsts valodu un tieši šāda parakstu vākšana pašlaik notiekot.
Savulaik valsts valodas statusu tikai latviešu valodai izdevās izcīnīt grūtā cīņā. To skaits, kuri līdzvērtīgu statusu vēlas arī krievu valodai, joprojām ir pietiekami liels.