Ko latvietis dara vasarā?
«Latvijas teritorijai iet pāri Jaunais vilnis. Viļņošanās manāma gan Baltijas jūras piekrastē, gan Rīgas līcī, gan kāpu zonā, gan Latvijas gaisā. Protams, šāda vispārēja viļņošanās sāk izmainīt latvieša statisko iedabu. Latvietis, kas vasaras karstumā ieradis sēdēt uz zaļa zara vai vienkārši slēpties lapu biezoknī, pamazām sāk viļņoties līdzi Latvijas gaisam. Kokos arī vairs nav mierīgi, jo arī tie sāk viļņoties. Un nāk diena, kad latvietis vairs nesēž kokā. Vēl jo vairāk, latvietis pats pārtop par vilni un nereti viļņojas no galvas līdz kājām. Gadās pat tā, ka latvieši nonāk uz viena viļņa, un tad viļņošanās ir vēl jo spēcīgāka.» Vēl Agneses latvietis - kails bezdzimuma cilvēciņš kā puzles lauznītis (laikam taču tādēļ, lai īstajā brīdī varētu pieķerties/ieķerties vajadzīgajā vietā) - šovasar līgoja, gurķojās un laidās lapās. Tas izskatās tā - zaļš, salapojis ozols, pilns ar cilvēciņiem glītās rindās.
Kurš teicis, ka XXI gadsimta cilvēka sadrumstalotajai, ironiskajai, citātiem un īsziņām piedzītajai galvai mītrade klasiskā izpratnē vairs nav iespējama? Būs jāsarūgtina cienījamie kultūrteorētiķi. Latviešu māksliniece Agnese Bule jau vairāk nekā 10 gadu runā pretī šim apgalvojumam. 1999. gadā, samulsinot ne vienu vien pasniedzēju, viņa absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas vizuālās komunikācijas meistardarbnīcu ar praktisko diplomdarbu Latviešu sapnis. Padarot pīlīšu pūšanu par zinātnisko metodi, viņa radīja veselu mitoloģisko sistēmu un Latvijas vēsturi - fikciju. Bet tas tika darīts gaužām nopietni - precīzi stilizētā akadēmiskajā valodā. Bez kādiem mākslinieces pekstiņiem. «Latviešu sapnis ir mākslinieka domu un mākslas iespēju klejojums latviešu mītu, vēstures, poētikas un identitātes pasaulē,» studente nopietni rakstīja. Tālāk sekoja zīmju sistēmas skaidrojums. Pamatzīmes - koks un muca. Palīgzīmes - vāks (mucas), saule, mēness, zīle, kāpa, karogs, roka, spunde, pīle, sēne, lietus, zars, kalns, mākonis, ozolzars, jūra. «Vēsturniece» savā diplomdarbā «atklāja» arī unikālus senus dokumentus - pamatakmens Agneses Bules projektā Latviešu sapnis ir «XII gs. nezināma autora zīmējums un rokraksts pēc restaurācijas». Kā praktisko diplomdarbu Latviešu sapni pieņēma, bet kā teorētisku darbu - izsvilpa. «Pagāja 11 gadu, kopš saņēmos ieiet Mākslas akadēmijā,» šogad Agnese Bule tomēr ieguva arī maģistra grādu.
Krūzīte Krutojam
Vairāk nekā desmit gadu laikā projekts Latviešu sapnis ir sazarojies un folklorizējies. Portālā Facebook māksliniecei ir pat savs Latviešu sapņa fanu pulciņš. «Mākslinieces Agneses Bules radītais Latviešu sapņa tēls un tā dzīve pēdējos padsmit gadus ir devuši iespēju noticēt, ka mēs protam sapņot,» raksta cienītāji. Notikušas vairākas izstādes, 2002. gadā animācijas filma Latvieši pūš pīlītes saņēma Lielo Kristapu kā labākā īsfilma. Mākslinieces asprātīgo un patriotiski pašironisko lietu saukšanu, izmantojot mākslinieka privilēģiju izmuldēt nopietnību, novērtējusi arī izdevniecība Neputns, izdodot grāmatu Latviešu sapnis. Nevaru apgalvot, vai krūzīte ar kādu no Agneses Bules zīmējumiem Latvietis dzintarā, Latvietis jūrmalnieks vai Latvietis sauļojas, kurā cilvēciņš redzams strīpainā retro peldkostīmā līdz ceļiem, varētu kļūt par Presņakova vai Krutoja mīļāko krūzīti. Lai vai kā, fakts, ka mākslinieces darbi redzami gan lielveikalos, gan interneta mākslas preču veikalos un patīkami atsvaidzina izpratni par suvenīriem no Latvijas, priecē. Māksliniece gan novērojusi, ka «ar latviešiem ir tā - kamēr dāvina, labi, kad jāpērk - neko».
«Izskatās, ka šis projekts turpinās turpināties, kamēr es kā māksliniece šajā pasaulē turpināšos,» vairāk nekā pirms desmit gadiem diplomdarba ievadā rakstīja jaunā māksliniece. Ko viņa domā patlaban? «Cik ilgi es turpināšos, to es tev nevaru pateikt,» smejas Bule. «Es jau neesmu nekur bezgalīgi izvērsusies. Galvā - jā, bet praktiski nodrukāts ir maz,» māksliniecei pašai šis projekts joprojām ir dzīvs un svarīgs.
14. augustā Jūrmalas Brīvdabas muzejā (Lielupē, Tīklu 1) Amatu dienā būs iespēja iegūt īpašumā mazu daļiņu no Latviešu sapņa. Varēs arī izzīlēt katram savu sapni.