Tā mēs «saradojāmies». Vēlāk Guna sāka strādāt Dienas Biznesā, un, darbā satiekoties, šad tad viņai apjautājos par mana «radinieka» gaitām. Guna nevarēja vien viņu noslavēt. Esot gudrs, skaists, tīrīgs. Viņš nav arī ļaunatminīgs - jau sen aizmirsis to dienu, kad, aizvests pie daktera, zaudēja savu vīrietību. Kas bijis, bijis. Kaķa gada priekšvakarā mans melnbaltais atradenis pat nokļuva uz Dienas Biznesa pirmās lapas, novēlot visiem lasītājiem veiksmi un izturību 2011. gadā! Tajā bildē šarmantais modelis ar balto purniņu, balto žabo un baltajiem zābaciņiem kājās vērīgi, bet mazliet skumji raudzījās lasītājos. Gluži kā nojauzdams nelaimi.
Kā sunītis pavadiņā
Gunas draugs Visente ir spānis. Viņš jau desmit gadus latviešiem māca spāņu valodu. Toreizējā Gunas iecere iegādāties kaķi Visentem nešķita prātīga, jo pašam dzīvnieki mājās nekad nav bijuši. Tomēr Guna draugu pierunāju, un, lai padarītu viņu pielaidīgāku pret jauno ģimenes locekli, ļāva Visentem dot kaķim vārdu. Par godu angļu dzejniekam Džonam Miltonam runčuks tika nosaukts par Miltonu. Jūs jau saprotat, ka Miltons tagad kļuvis par jauno cilvēku mīluli, zina divas valodas, naktīs guļ kopā ar saimniekiem, bet dienā viņam ir plaša atpūtas vietu izvēle dzīvoklī. Guna izrāda Miltona istabu, viņa spilvenu uz palodzes, paklājiņu, gultu, krēslu, nagu trinamo. Protams, šis tas dzīvoklī pieder arī Gunai ar Visenti, bet vietas izvēles ziņā pirmā roka ir Miltonam. Atšķirībā no citiem istabas kaķiem Miltons nav zaudējis brīvības alkas. Nācās vien samierināties ar kaķa vēlēšanos neatkarīgi no gadalaika katru dienu pastaigāties ārā. Uz šīs prasības izpildi Miltons uzstāja, gan lecot uz ārdurvju roktura, gan žēlīgi ņaudot tā, ka ausis krita ciet. Sākumā tika mēģināts Miltonu vest laukā kā sunīti - pavadiņā, bet kurš sevi cienošs runcis tā pastaigāsies? Pamazām Miltons sāka patstāvīgas pastaigas. Respekts viņam bija tikai pret aptuveni divdesmit gadu veco sētas runci Mori, ar citiem attiecības bija rotaļīgi draudzīgas. Miltons šad tad paviesojas arī pie kaimiņienēm, kurām runčukam vienmēr atrodas gards kumosiņš.
Melnā piektdiena
Nelaime notika pirms diviem gadiem, ticiet vai neticiet - piektdienā, 13. maijā. Miltons kā vienmēr izgāja pastaigā. Pēc kāda laika Gunu sāka mākt nelaba nojauta. Viņa izgāja meklēt runčuku, bet neatrada. Vēlāk Miltonu kāds jau bija ielaidis kāpņu telpā. Viņa priekšējā kreisā kāja bija sašķaidīta, aste aizlauzta, ķermenītis vienās asinīs. Guna atceras: «Domāju, ka viņu notrieca mašīna, kad Miltons skrēja pāri ielai. Mani pārņēma histērija. Aizvedām cietušo uz Beinerta klīniku. Dakteris teica, lai mēs braucot mājās, esot nepieciešama operācija ar narkozi, tas ieilgs. Tagad domāju, ja es nebūtu bijusi šokā par notikušo, droši vien piekristu Miltonu iemidzināt, lai viņam aiztaupītu ciešanas. Labi, ka to neizdarīju. Kad atkal aizbraucām viņu apciemot, sadragātā kājiņa un puse no astes bija amputēta. Vēlāk nācās amputēt visu asti, jo izveidojās iekaisums. Miltonam vēl nedēļu bija jāpaliek klīnikā, jo pēc operācijas bija nepieciešamas injekcijas, pārsiešana.»
Runcis ļoti ātri sarada ar savu jauno stāvokli. Sākumā gan kādus divus mēnešus bijis diezgan agresīvs. Tas arī saprotams, jo Guna viņu pārsēja, deva zāles un veica injekcijas. Pēc tam kaķis kļuvis vēl mīlīgāks nekā pirms nelaimes. Dakteris Beinerts klīnikā mierināja Gunu un Visenti - viss būšot labi. Viņa drauga suns ar trim ķepām veiksmīgi ķerot bebrus! Dzīvnieks ar trim kājām varot dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, viņam nav tāda apzināšanās, ka kaut kas pēkšņi vairs nav tā kā agrāk. Miltons tiešām ātri adaptējās un no savām kļūdām bija guvis mācību. Viņš joprojām dodas ārā ikdienas pastaigās, taču kļuvis piesardzīgāks. Pirms ielas šķērsošanas vispirms paskatās pa labi, tad pa kreisi. Kokā vairs neskrien, jo tagad augšā tiek, bet atpakaļ vairs ne. Reiz uzskrēja, nokrita, izplēsa caurumu dibenā, bija jāuzliek šuve, un tagad viņš kokam iet apkārt. Miltons nenoliedzami ir laimīgs un joprojām ķer žurkas!
Kuriļu bobteils
Miltons izpelnījies cilvēku ievērību. Agrāk viņš bija parasts Purvciema melnbaltais, tad tagad cilvēki šim pievērš īpašu uzmanību. Sākumā pat žēloja - sak, nabaga cietējiņš! Miltons atguvis spēkus, viņam pieaugusi pašapziņa, runcis pārvietojas tikpat ātri kā agrāk, un nezinātāji uzreiz pat nepamana, ka viņam ir tikai trīs kājiņas. Ja vajag, Miltons iemanījies veikli atbalstīties arī uz stumbenīša. Strupulītis, kas tagad rēgojas agrāk garās un kuplās vietā, piešķir runčukam īpašu šarmu un eleganci. Nezinātāji, Miltonu ieraugot, šad tad interesējas - kādas šķirnes kaķis šis esot? Guna smej - gandrīz vai jāsaka - pasaulē vēl diezgan reti izplatītā šķirne Kuriļu bobteils! Šķirnes reitingi aug no gada gadā. Nebūs daudz starptautisko izstāžu, kurās nav pārstāvēti Kuriļu bobteili! Šķirnei īpašu pievilcību piešķir īso astu daudzveidība. Starp Kuriļu bobteiliem neatradīsiet divas pilnīgi vienādas astes! Tās ir unikālas un neatkārtojamas kā cilvēku pirkstu nospiedumi. Miltona bumbulītis lieliski iederētos šajā astu daudzveidībā. Lai tad būtu Purvciema Kuriļu bobteils! Miltonam iebildumu nav!