Pret negodprātīgajiem
Grozījumi Darba likumā ievērojami paplašinās darba devēju tiesības cīņā ar negodīgiem darbiniekiem, vērtē Rimi Latvia personāla vadītāja Līga Badauķe. Viņai piekrīt arī būvuzņēmuma Re & Re valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš. «Ļoti pozitīvi raugos uz pastiprināto cīņu ar nelegālo nodarbinātību, tas būvniecības nozarē pašreizējos apstākļos ir īpaši aktuāli,» viņš piebilst.
Lai cīnītos ar negodprātīgiem slimotājiem, jaunie Darba likuma grozījumi paredz, ka darba devējs turpmāk drīkstēs atlaist darbinieku, kurš uz slimības lapas atrodas vairāk nekā pusgadu bez pārtraukuma vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šī norma gan neskars tos, kuriem darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, kā arī tos, kuri atrodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā. Darba devējam turpmāk būs tiesības uzteikt darba līgumu ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc tam, kad darbinieks izdarījis nopietnu pārkāpumu. Līdz šim šis termiņš bija seši mēneši, bet pārkāpums nereti nāca gaismā vēlāk.
Likuma grozījumi nosaka, ka darbinieka bezalgas atvaļinājums, kas ilgāks par četrām nedēļām vienā gadā, vairs netiks ieskaitīts tajā laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo samaksāto atvaļinājumu. Tas nepieciešams, jo līdz šim darbinieki bieži izmantojuši bezalgas atvaļinājumu, lai dotos peļņā uz ārzemēm, bet atgriezušies darba devējam pieprasījuši arī ikgadējo samaksāto atvaļinājumu, skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) jurists Kaspars Rācenājs, kurš piedalījies grozījumu sagatavošanā, gan norāda, ka šajā ziņā neapskaužamā situācijā tagad atradīsies, piemēram, daudzu valsts iestāžu darbinieki, kam bezalgas atvaļinājums patlaban ir viena diena ik nedēļu un kopā gadā veido vairāk par četrām nedēļām. Vēl kā zināmu upuri uz kompromisu altāra viņš min grozījumu, kas paredz, ka darba devējs turpmāk drīkstēs izvērtēt - segt darbiniekam mācību atvaļinājumu vai ne. Studentu nodarbinātību gan varētu veicināt tas, ka grozījumos paredzēta iespēja darba devējiem ar viņiem slēgt darba līgumus uz noteiktu laiku.
Likuma grozījumi darba devējiem atvieglos un precizēs arī vairākus citus darba attiecību jautājumus un procedūras. «Jo skaidrāks definējums likumā, jo vieglāk gan darba devējiem, gan ņēmējiem,» norāda Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba tiesību nodaļas vadītāja Mārīte Noriņa. Viņa teic, ka grozījumi atvieglos arī VDI darbu. Piemēram, būs vieglāk pierādīt nelegālu nodarbinātību, jo darba līgumi turpmāk būs jāslēdz rakstveidā un jau pirms darba sākšanas - tos nevarēs «uzcept» dienā, kad ierodas inspekcija. Trešajā lasījumā pēc garām diskusijām no likuma grozījumiem gan izņemta VDI rosinātā norma, kas paredzēja darba līguma kopijas glabāšanu uzņēmuma struktūrvienībā, kurā darbinieks strādā.
Būtiski sīkumi
Zināmi uzlabojumi skars arī darba ņēmējus. Vairākos likuma pantos no viena mēneša uz trijiem pagarināts termiņš, kurā darbinieks par savu tiesību pārkāpumu var vērsties tiesā pret darba devēju. Lai būtu mazāk pārpratumu par to, kā veidojas darba samaksa, likuma grozījumi precizē, kāda informācija darba devējam obligāti jānorāda darba samaksas rakstiskajā aprēķinā. Likumā noslīpēts arī tas, kā veicama darbalaika uzskaite un piemērojams summētais darbalaiks. Grozījumos noteiktas papildu garantijas vecākiem, kuriem ir bērni invalīdi, savukārt darbiniekiem, kuri veic ar īpašu risku saistītu darbu, turpmāk pienāksies obligāta piemaksa. K.Rācenājs no LBAS šādas normas parādīšanos sauc par panākumu, lai gan norāda, ka tajā pašā laikā darba devēji noteikt šo piemaksu joprojām varēs visai elastīgi. Grozījumi arī nosaka, ka nepilna laika darbiniekus nodarbināt virs šī noteiktā laika turpmāk drīkstēs tikai ar abu pušu rakstisku vienošanos.
Caurskatāmāks kļūs darbinieku atlases process, jo turpmāk sludinājums nedrīkstēs būt anonīms - tajā obligāti būs jānorāda darba devējs vai atlases veicēji. Tas liks šķēršļus cilvēktirdzniecībai un kā norāda CV-Online Latvia Personāla atlases grupas vadītāja Ilze Gricius, arī viltus sludinājumiem, ar kuriem daudzi darba devēji patlaban iztausta tirgu, kandidātu pieejamību un prasības, nevis cenšas atrast darbiniekus.