Ierodas Kūpers
Skipera saimniece Everita Pļavniece smej - vienīgais, kā pietrūcis viņas un vīra Andra dzīvē pēc laulībām, bijis suns: «Man mājās suņi bijuši vienmēr. Čīkstēju vīram, kamēr izčīkstēju. Andrim gan bija savi noteikumi -sunim jābūt maza auguma un ar īsu spalvu. Internetā uzzināju par takšu kucēniem Jelgavā. Tā kā daudzas talantīgas personības nākušas tieši no šīs pilsētas, aizbraucām apskatīties. Tur bija bariņš ar kucēniem. Kā izvēlējāmies? Skipers pienāca klāt un apčurājās.»
Kopš tā laika pagājuši pieci gadi, bet Everita joprojām priecājas: «Skipers ir mana mūza. Viņš mani iedvesmojis uz daudzām lietām un turpina to darīt joprojām.»
Skipers nav no smalkajiem suņiem, kuriem ciltsrakstos ierakstīti senči vairākās paaudzēs. Everitai suņa augstā izcelsme arī nebija būtiska: «Es neesmu kaķu cilvēks. Ar suni vairāk ir ko darīt, ar viņu ir interesanti būt kopā.» Pateicoties Skiperam, Everita iepazinās ar interesantiem cilvēkiem. Viņa apmeklēja suņu izstādes, bet Skipers tajās nevarēja piedalīties, jo bija bez dokumentiem: «Sapratu, ka man vajag otru suni. Andri bija ļoti grūti pierunāt, tomēr izdevās. Šoreiz negribēju taksi no Latvijas, jo te visi tuvāki vai tālāki radi. Četrus mēnešus vecais Kūpers atbrauca no Maskavas. Tagad varu teikt, ka suņi ir labākais, ko savā dzīvē esmu nopirkusi par naudu.»
Talantu daudzveidība
Abi takši ir tik dažādi! Viņi ir socializēti, draudzīgi, visu dara kopā, nekašķējas un nekaujas, mierīgi ļauj otram izlaizīt savu bļodu. Taču Skipers šajās attiecībās noteikti ir boss, izteikts līderis, komunikabls un draudzīgs. Kūpers viņu respektē. Everita raksturo suņus: «Skipers orientēts uz cilvēku. Kaķis var mierīgi iet garām, Skipers uz viņu pat nepaskatīsies, turpinās rakt bedri. Toties Kūpers ir īsts mednieks, kaķu bieds! Kūpers ir pārgalvīgs peldētājs. Skipers peldēt prot, bet ūdens viņam riebjas. Kūpers ir īsts memmis, patiesībā viņam vajag tikai mani, viņš pat ar Andri viens negrib mājās palikt un visu laiku čīkst pie durvīm.»
Katram sunim savi talanti, bet galvenais - abi takši pamatos izmainīja Everitas un Andra dzīvi. Ar Kūperu Everita jau trīs gadus bauda suņu izstāžu priekus. Skaistais suns ir daudzu godalgu īpašnieks. Tikko aizritējušajā starptautiskajā pavasara suņu izstādē Skonto hallē, kur piedalījās gandrīz 30 īsspalvaino takšu, Kūpers tika atzīts par labāko šķirnes pārstāvi, kaut sāncenši arī nebija no vienkāršā gala, bet gan izcili takši no daudzām ārvalstīm. Īsta zvaigzne - Kūpers šogad uzvarējis četrās izstādēs un takšu vidū atzīts par labāko no labākajiem!
Logs uz pasauli
Savukārt Skipers ir ļoti fotogēnisks. No bērna kājas viņš pieradis pie fotoaparāta zibšņiem. Everitai tik ļoti iepatikās fotografēšana, ka piecu gadu laikā, kopš ģimenē dzīvo Skipers, viņa parasto ziepju trauku nomainījusi ar arvien labāku aparatūru. Tagad viņai ir viss, kas nepieciešams profesionālam fotogrāfam - laba fotokamera, gaismas, atstarojošie lietussargi, zibspuldzes. Viņa fotografē ne tikai Skiperu un Kūperu, bet arī draugu un radu suņus, dabu. Everita priecājas: «Skipers man ir kā logs uz brīnumaino fotogrāfijas pasauli. Nevaru vairs iedomāties savas brīvdienas bez fotoaparāta, jo nekad iepriekš nevari paredzēt, kas tevi sagaidīs tieši šodien. Katra mūsu pastaiga izvēršas aizraujošā piedzīvojumā.»
Vai mēdz būt nefotogēniski suņi? Everita to kategoriski noliedz: «Nav nefotogēnisku cilvēku un suņu, ir tikai neprasmīgi fotogrāfi. Man patīk fotografēt dabā un kustībā, jo suns ir dabas daļa. Protams, dzīvnieku grūtāk fotografēt, jo burtiski jāķer mirkļi. Man ir skaista bilde, kur astoņi korgiji - permbroki mīlīgi sēž rindiņā, bet tas bija tikai viens mirklis, jau pēc sekundes viņi izbira zālienā kur kurais! Taču par katru izdevušos kadru ir milzīgs prieks. Pirms gada nolēmu, ka fotogrāfijām nepieciešama sava vietne. Par godu manam iedvesmas avotam Skiperam tagad tās apkopotas mājaslapā Skiperastudija.»
Takšu portāla ģenerāldirektors
Šajos gados Everita piedalījusies daudzos suņu konkursos un pasākumos, bet «takšiem vispār nekā nebija un nekas nenotika, tāpēc sapratu, ka laiks ķerties pie darba pašai, kopā pulcinot pēc iespējas vairāk takšu un viņu saimnieku». Visvieglāk ieceri varēja realizēt ar interneta palīdzību. 2009. gadā tapa mājaslapa Takšu portāls. Skipers tika iecelts par portāla ģenerāldirektoru jeb galveno taksi. Sākās takšu un viņu saimnieku aktīva sabiedriskā dzīve - bijuši jau septiņi takšu salidojumi. Tajos sabrauc interesenti, parasti ap 40-50 saimnieku ar saviem mīluļiem, notiek parādes, fotografēšanās, dažādi konkursi un sacensības. Ziemassvētkos portāls jau septiņas reizes organizējis labdarības pasākumus. Tad taksisti vāc mantas, sauso barību, segas, dažādu suņu ekipējumu - pavadas, saites un nodod ziedojumus Latvijas dzīvnieku patversmēm Līčos, Talsos, Juglā, Jēkabpilī, Ogrē: «Esam savākuši ap tonnu sausās barības bārenīšiem.»
Tusēties grib visi, bet pasākumus pagaidām Everita organizē viena pati. Tas ir laikietilpīgs process, kas prasa arī daudz darba. Everita atzīstas, ka ir nedaudz nogurusi: «Taču spēkus rodu, paskatoties savu suņu acīs un saprotot, cik daudz prieka un pozitīvu emociju sniedz šie pasākumi gan suņiem, gan viņu saimniekiem. Bez suņiem dzīve būtu garlaicīga.»