Tomēr dažas nianses Ē. Kalnmeiera apstiprināšanu vērsa citādu. Vasaras karstumā lieka izrādījusies balsošana ar vēlēšanu zīmēm - pavasarī dedzīgi tika uzstāts, ka tikai šādi ir iespējams nodrošināt, lai deputāti balsotu tā, kā «sirdsapziņa liek». Redz, ja balsošana notiek «ar pogām», kāds ziņkārīgs kolēģis vai televīzijas kamera varot piefiksēt, kura poga tad piespiesta «sirdsapziņas balsojumā»... Tūlīt pēc ievēlēšanas Ē. Kalnmeieru ar baltām rozēm steidza sveikt ZZS deputāte Baiba Rivža, uzskatāmi demonstrējot, ka bijusi «par» balsotāju vidū.
Protams, Ē. Kalnmeiera profesionālā kvalifikācija nerada pamatu apšaubīt viņa piemērotību ģenerālprokurora amatam - līdz šim viņš bija Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors. Viņa profesionalitāti neapšauba pat Vienotības politiķi, kuri atzīst, ka paši balsojuši pret Ē. Kalnmeiera apstiprināšanu.
Tagad Ē. Kalnmeieram nāksies darīt visu, lai pārliecinātu sabiedrību, ka viņš par apstiprināšanu Ģenerālprokuratūras vadītāja amatā nevienam nav pateicību parādā. Tas, visticamāk, nebūs viegli - ikviena Ē. Kalnmeiera sāktā reforma tiks uzlūkota ar šaubām, ar skepsi. Šāda piesardzīga attieksme ir pašsaprotama, jo pagaidām neviens no politiķiem, kuri lēma par J. Maizīša kandidatūras noraidīšanu, nav spējis paskaidrot, kādēļ ģenerālprokurors, kurš godam bija nostrādājis divus pilnvaru termiņus, pēkšņi izrādījās šim amatam vairs nederīgs. Lielā daļā sabiedrības šis deputātu lēmums tika uztverts kā izrēķināšanās ar ģenerālprokuroru - vienu no augstākajām tiesu varas amatpersonām, kas atsevišķiem politiķiem izrādījies neērts. No šīm aizdomām likumsakarīgi izriet skeptiska attieksme pret J. Maizīša pēcteci Ē. Kalnmeieru, pat ja šīm aizdomām nav nekāda pamata.
No Ē. Kalnmeiera darbības būs atkarīgs, vai Ģenerālprokuratūra baudīs sabiedrības uzticību. Un tā dēvētās skaļās krimināllietas tam kalpos par lakmusa papīru. Pārliecība, ka brāļu Kaudzīšu aprakstītā ieraža mazos zagļus likt cietumā, bet lielos blēžus celt augstos amatos ir dziļi iesakņojusies lielā daļā sabiedrības. Tādēļ skaļo krimināllietu profesionāla izmeklēšana un notiesājoši spriedumi tajās ir svarīgi, lai sabiedrība beidzot noticētu tiesiskumam un likuma varai. Tādēļ šai ir jābūt pēdējai reizei, kad par ģenerālprokurora apstiprināšanu lemj Saeima, nevis tieslietu sistēmai piederīgie.