Salīdzinot ar savu ietekmīgo, izteikti konservatīvo priekšteci, savos 55 gados Z. Stankevičs izskatās jauns, enerģisks, bet savaldīgs, diskusijā gatavs neatlaidīgi pierādīt katoļu baznīcas taisnību, bet ne piekāpties. Tāds ir pirmais iespaids no pusstundas tikšanās, ko Z. Stankevičs izbrīvē _Dienai_, par spīti ļoti piesātinātajam darba grafikam. Līdzšinējais Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta direktors nodod lietas un sniedz daudzas intervijas. «Viss nāca ļoti pēkšņi,» viņš atzīst.
Runāt ar hiēnām
Gandrīz 80 gadu vecais kardināls J. Pujats savas pilnvaras Z. Stankevičam nodos 21. augustā. Pirms tam, 8. augustā, notiks jaunā bīskapa konsekrācija. Pēc pirmās izglītības inženieris, Z. Stankevičs maģistra grādu ieguvis Ļubļinas Katoļu universitātes Teoloģijas fakultātē Polijā, bet 2004. gadā - licencāta grādu fundamentālteoloģijā Laterāna pontifikālajā universitātē Romā. 2008. gadā viņam piešķirts doktora grāds teoloģijā. Viņš zina latviešu, poļu, krievu, itāļu, angļu valodu, spēj saprasties un izmantot literatūru arī franču un vācu valodā.
Z. Stankevičs varas augstumos nonāk brīdī, kad katoļu baznīcas reputāciju pasaulē krietni iedragājuši pedofilijas skandāli. Viņš pats uzskata, ka baznīcas tēls «principā nav slikts, jo liela daļa cilvēku uzticas baznīcai, saskata tajā garīgo autoritāti». Tomēr, kad viņš portālā Delfi ielūkojies pirmajos komentāros par savu iecelšanu amatā, juties apliets ar samazgām: «Es salīdzinātu tos ar hiēnu baru, kas klūp virsū antilopei, kura nespēj aizsargāties.» Audzināt čatu un forumu sabiedrību - tas ir izaicinājums, kam jaunais arhibīskaps jūtas gatavs. Viņš tieši neatbild, vai katoļu baznīca Latvijā līdz šim nav piesegusi pedofilijas gadījumus (vēlākais luterāņu garīdznieks Agris Lēvalds, kurš nesen apsūdzēts pedofilijā, no katoļu baznīcas tika patriekts it kā par homoseksuālismu, bet J. Pujats luterāņiem esot teicis tikai to, ka ar viņu var būt problēmas). Ja atklāsies jauna informācija par pedofiliem katoļu mācītāju vidū, Z. Stankevičs sola bez žēlastības «iztīrīt savu māju no mēsliem».
To, ka nākamais arhibīskaps ir gatavs mainīt sarunas formu, bet ne saturu, apliecina arī viņa attieksme pret homoseksuāliem cilvēkiem. No vienas puses, viņš atzīst, ka «homoseksuālisms kā tendence ir objektīva realitāte, kura ir sastopama cilvēkos un kuras iemesli ir pieredze, kas tikusi uzspiesta konkrētam cilvēkam. Par šo tendenci viņš nav atbildīgs, tā nav viņa vaina, ka viņam bijusi slima ģimene, māte diktatore, kas ieaudzinājusi riebumu pret sievietēm. Tur nav morālas vainas». Tomēr, ja cilvēks sāk īstenot šo tendenci, tā ir novirze no dabiskās lietu kārtības, un tur ir morāla vaina jeb grēks. Z. Stankevičs piesauc pētījumus ASV, kuros esot pierādīts, ka luterāņu garīdznieku vidū pedofilu un homoseksuālistu esot vairāk, tāpat ievērojami vairāk pedofilu esot sporta treneru vidū, tāpēc apgalvot, ka šo problēmu iemesls ir celibāts, esot pretzinātniski.
Vētīs politiķus
Vaicāts, vai politiķi varētu mēģināt pirms vēlēšanām izsist sev kādu labumu no pazīšanās ar Z. Stankeviču, viņš atbild: «Tāpēc jau viņi ir politiķi, ka to mēģinās, mēs jau viņus pazīstam un zinām, ka tā ir viņu profesija un viņi centīsies to darīt.» Taču baznīcas vadītājiem jābūt gudriem, lai neļautu sevi ievilkt šajās spēlēs: «Tas ir pret baznīcas mācību - aģitēt par kādu politisko partiju.» Z. Stankevičs tomēr ies uz tikšanos ar visām partijām, kuras viņu aicinās.
Jaunais arhibīskaps ir gatavs sarunām arī ar citām konfesijām, jo ir aktīvs ekumenisko kontaktu aizstāvis. Tieši viņš pārstāvēja katoļus TV raidījumā 100. pants 2009. gada sākumā, kad publiski izskanēja pieļāvums par katoļu un luterāņu baznīcu apvienošanos. Viņš atzīst, ka sarunas būs ļoti ilgas un pakāpeniskas: «Šim ceļam uz apvienošanos ir jābūt balstītam uz katra personīgo identitāti, no tās nav jāatsakās, bet mēs vienojamies uz kopīgu vērtību pamata, ko abas puses atzīst par pareizām.» Viņš uzskata, ka jāļauj pie viena galda sēdēt arī tā sauktajām brīvbaznīcām, piemēram, draudzei Jaunā paaudze. «Kas ir labāk - viņus atstumt, lamāt un rakt augšā visu sliktāko, vai mēģināt atrast labo, kas viņos ir, un mēģināt atrast kopīgu valodu? Tas nenozīmē, ka, ja mēs redzam manipulācijas ar cilvēku psihi, mēs tam piekrītam un zem tā parakstāmies,» norāda Z. Stankevičs.