«Sadzīves atkritumu daudzums saistīts ar cilvēku labklājību. Jo lielāka pārticība valda mājās, jo vairāk atkritumu rodas saimniekošanas rezultātā,» raksturo A. Nikolajevs un piebilst, ka pirms gadiem pieciem, ekonomiskās augšupejas laikā, sadzīves atkritumu daudzums pieauga, bet krīzes periodā samazinājās. Neizbēgami, ja mājsaimniecībā valda augstāka pārticība, tiek saimniekots izšķērdīgāk, prom aizsviesti neapēsti, tikai nogaršoti pārtikas produkti, kā arī biežāk tiek mainītas sadzīves lietas.
Pavasarī cilvēki vienmēr šķiras no lielāka sadzīves atkritumu daudzuma, vasarā tas samazinās, rudens sākumā atkal parādās vairāk atkritumu, ziemā - mazāk, bet likumsakarīgi visvairāk sadzīves atkritumu tiek savākts pēc svētkiem, novērojis Getliņi Eko tehniskais direktors Aigars Pēkšēns.
Tipiska Latvijas iedzīvotāja atkritumu maisā nonāk pārpalikumi, kas radušies pēc maltītes gatavošanas, pārtikas produktu iepakojumi, papīrs, kartons, plastmasa, retāk - savu laiku nokalpojušas drēbes, trauki, papīri. Cilvēkiem vislielākās rūpes sagādā atbrīvošanās no lielgabarīta atkritumiem, piemēram, vecām mēbelēm, jo tās nevar vienkārši ielikt maisā un iemest konteinerā.
«No tā, ko pagājušajā gadā savācām talkā, varēja māju uzbūvēt - tur bija būvgruži, mēbeles, interjera priekšmeti,» saka Lielās talkas koordinatore Laura Zvaigzne.