Sēkli Lielupes grīvā pagājušās nedēļas nogalē saspridzināja, lai novērstu plūdu draudus. Pēc tam upē izveidojās aptuveni 20 metru plata divus metrus dziļa eja. Rezultātā straume noskaloja 30 metru krasta joslas, nolauza daudzas priedes, kā arī izgrauza trīs metrus dziļu gultni. «Izraujot robu, liela ūdens masa pa to gāzās jūrā. Krasta nogruvumi ir pāris metru augsti. Spridzinot sēkli, nevienam neienāca prātā, ka tādas varētu būt sekas, un tajā brīdī efekts bija labs - ūdens līmenis kritās. Tiesa, gāja bojā diezgan daudz zivju,» stāsta A. Širovs. Lai arī krasta nogruvums noticis Piejūras dabas parka teritorijā, būtisks kaitējums biotopiem nav nodarīts. Tagad galvenais ir panākt drošību šajā apkārtnē, jo jaunizveidotos stāvos krastus aplūkot dodas ģimenes ar bērniem. Vajadzīgi norobežojumi, brīdinājuma zīmes, iespējams, arī policijas patruļas. Nedrīkst pieļaut, ka cilvēki pieietu par tuvu nogruvuma vietai. Rīgas domes izpilddirektora preses sekretārs Uģis Vidauskis apliecināja, ka Pārdaugavas izpilddirektors Māris Kalve devies novērtēt situāciju un pēc tam vajadzības gadījumā aicinās palīgā pašvaldības policiju.
Atšķiras speciālistu viedokļi par to, vai sēkļa spridzināšana Lielupes grīvā bija vajadzīga. Jūrmalas glābšanas dienesta instruktors Pēteris Pētersons LETA izteicies - ja sēklis nebūtu saspridzināts, Lielupe ceļu uz jūru varētu izlauzt citā vietā, kur tiktu apdraudēti cilvēki. «Vēl daži šādi plūdi, un Lielupe jūrā ieplūdīs pavisam taisni, nevis kā tagad - ar līkumu,» brīdināja instruktors. A. Širovs piekrīt, ka tā varēja notikt, tomēr uzskata, ka spridzināšana nav bijusi līdz galam pārdomāta. Viņš pieļauj, ka stāvkrasts ar laiku varētu nogludināties un krastu nevajadzēs īpaši nostiprināt, jo tuvumā nav dzīvojamo māju un ceļu, ko varētu apdraudēt tālāka krasta brukšana. Turklāt jaunā upes gultne ir dziļāka, tāpēc nostiprināšana varētu būt sarežģīta. «Lielais ūdens daudzums ir noskrējis, īpaši bažīties nevajag,» mierināja A. Širovs.