Krievija apgalvo, ka tā uz Austriju nav izdarījusi ne mazāko spiedienu, tomēr Lietuvai šķiet dīvaini, ka austrieši devuši pārāk maz laika, lai nosūtītu M. Golovatova apsūdzības dokumentus. Lietuvieši arī uzskata, ka aizdomās turētā atbrīvošana bijusi sasteigta.
Krievi slavē austriešus
Lietuvas ārlietu ministrs Audroņus Ažubalis ceturtdien informēja, ka Lietuva ir iesniegusi Krievijai notu, kurā aicināts paskaidrot, kāda ir bijusi Krievijas ietekme uz Austrijas amatpersonām saistībā ar aizdomās turētā atbrīvošanu, un pausts satraukums par Maskavas oficiālā pārstāvja izteikumiem, kuros pausta nicinoša attieksme pret Lietuvu.
Šajā gadījumā tiek runāts par Krievijas Ārlietu ministrijas mājaslapā publicēto Krievijas vēstnieka Austrijā Sergeja Ņečajeva paziņojumu, kurā viņš apgalvo, ka Krievija neesot izdarījusi politisku spiedienu uz Austriju, lai panāktu Vīnē pagājušajā ceturtdienā aizturētā M. Golovatova atbrīvošanu, un apvaino Lietuvu lietas politizēšanā, raksta Delfi.lt.
«Izskatot šo pēc būtības uz izdomājumiem balstīto [aizturēšanas] orderi, Austrijas tiesībsargājošās iestādes demonstrēja augstu profesionalitāti, neļaujot Austriju ievilkt netīrās politiskajās intrigās, ko pin trešo valstu politiķi, kuriem nav sirdsapziņas un kuri vēlas iegūt kapitālu, noslēdzot rēķinus ar savu vēsturi,» teikts S. Ņečajeva paziņojumā. «Austrijas kolēģi vadās tikai pēc likumiem atšķirībā no Lietuvas kolēģiem, kuri līdztekus tiesiskām svirām izmanto arī politiskos kanālus, līdz iejaucas pat ārlietu ministrs.»
Atspēkojot lietuviešu paustās aizdomas, ka Maskava uz Vīni ir izdarījusi politisku spiedienu, S. Ņečajevs uzsver, ka «Krievija principā neizmanto tamlīdzīgas metodes, vēl jo vairāk pret mums draudzīgu valsti».
Formāli viss kārtībā
M. Golovatovs, kurš 1991. gada 13. janvāra asiņaino notikumu laikā Viļņā komandēja VDK specvienības Alfa grupu, 14. jūlijā tika aizturēts Austrijā, pamatojoties uz Lietuvas Ģenerālprokuratūras pērn oktobrī izdotu ES orderi. Naktī uz 16. jūliju Lietuva saņēma apstiprinājumu, ka aizdomās turamais atbrīvots, jo no Viļņas neesot saņemta visa nepieciešamā informācija, uz kuras pamata M. Golovatovu varētu arestēt.
Lietuvieši uzskata, ka viņiem ticis dots pārāk īss laiks - četras stundas -, lai attiecīgo dokumentāciju sagatavotu. Lietuvas amatpersonas, balstoties uz starptautiskajām tiesību normām, skaidro, ka pusei, kas pieprasa aizdomās turētā izdošanu, ir paredzēts līdz pat 18 dienām ilgs laiks informācijas sniegšanai un līdz 40 dienām - papildu informācijas sniegšanai. Lietuvieši arī norāda, ka Austrijas likumdošana atļauj aizturēt personu uz 48 stundām.
Par spīti Lietuvas un pārējo Baltijas valstu sašutumam, ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga paziņoja, ka Austrija nav rīkojusies pretrunā ar likumiem, kas regulē pilsoņu izdošanas kārtību starp ES valstīm. Viņa akcentēja, ka M. Golovatovs atbrīvots, pamatojoties uz ES Padomes lēmuma 42. pantu par Eiropas aresta orderi, kas atļauj nepiemērot to attiecībā uz noziegumiem, kas izdarīti pirms 2002. gada.
Tomēr eirokomisāre paziņoja, ka ir jānodala tiesiskie un politiskie jautājumi. «ES dalībvalstu pienākums ir vispusīgi sadarboties ar saviem partneriem,» sacīja V. Redinga, aicinot Lietuvu un Austriju sadarboties notikušā izmeklēšanā. Ceturtdien Viļņa un Vīne paziņoja, ka tiks izveidota īpaša darba grupa, tomēr vēl nav skaidrs, kad tā sāks darbu, vēsta BNS.
Lietuvas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka vērsīsies ES Ārējās robežas uzraudzības dienestā, lai noskaidrotu, kuras savienības valstis un cik reižu M. Golovatovs ir apmeklējis. Austrijas laikraksts Die Presse apgalvo, ka viņš astoņas reizes ir apmeklējis ES dalībvalstis Kipru, Somiju un Čehiju.
Aicina atvainoties Lietuvai
Arī Austrijā plaši tiek kritizēts pretrunīgais lēmums. Opozīcijā esošie zaļie un liberālā Austrijas partija ceturtdien aicināja valdību atvainoties Lietuvai.
To jau ir izdarījis Viļņas sadraudzības pilsētas Zalcburgas mērs Heincs Šadens. «Austrijas varas iestāžu lēmums neizmantot aizturēšanas laika termiņu saskaņā ar starptautisko aresta orderi apcietinātajam VDK virsniekam un, aizbildinoties ar formālu likuma normu, ļaut viņam aizbraukt ir vairāk nekā nožēlojams,» teikts H. Šadena nosūtītajā vēstulē Viļņas kolēģim Artūram Zokam.
Savukārt Die Presse rīkotajā aptaujā 72% respondentu atbildēja apstiprinoši uz jautājumu, vai Austrijai būtu jāatvainojas Lietuvai.
Dzēsa ugunsgrēkus
Pats skandāla vaininieks M. Golovatovs pēdējās dienās ir kļuvis par Krievijas mediju varoni. Kādā no intervijām viņš žēlojās, ka «Lietuvas varas iestādes arī pēc 20 gadiem turpina saukt pie atbildības cilvēkus, kuriem ar notikušo nav nekādas saistības». Turpretī Lietuva apgalvo, ka viņa vadītā Alfas kaujinieku grupa 1991. gada 13. janvārī triecienā ieņēma Viļņas televīzijas torni, nogalinot 14, bet ievainojot 800 cilvēku.
M. Golovatovs savu karjeru VDK sāka 1972. gadā. Pēc dienesta Afganistānā viņam astoņdesmito gadu vidū tika uzticēts veidot specvienības Alfa reģionālās nodaļas.
Savulaik intervijā Krievijas interneta vietnei chekist.ru M. Golovatovs ir atklājis, ka Alfa visaktīvāk darbojās astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā. «Viss veda uz Padomju Savienības sabrukumu, tādēļ Alfa uzņēmās dzēst «ugunsgrēkus», kas periodiski izcēlās Vidusāzijā, Kaukāzā, Baltijā un Moldovā,» sacīja M. Golovatovs, kurš pēc atvaļināšanās 1992. gadā sāka strādāt privātās apsardzes sfērā.