Savukārt daži eksperti uzskata, ka likums nav vajadzīgs vispār vai vismaz sagaida, lai tiku novilkta skaidra robeža starp likumisku nodarbi - lobēšanu - un krimināli sodāmo tirgošanos ar ietekmi. Likums nepieciešams arī tāpēc, lai ar lobismu nodarbotos profesionāli visos posmos: pašvaldības, valdības un starptautisko organizāciju līmenī.
Varbūt 60 miljonu
Likumprojekts īpaši aktualizējies Eiropas Savienības (ES) līmeņa «dalligeitas» kontekstā. Diena jau rakstīja, ka oktobra vidū no amata nācās atkāpties ES veselības un patērētāju politikas komisāram Džonam Dalli, pamatojoties uz tabakas ražotāja Swedish Match sūdzību, ka kāds maltiešu uzņēmējs varētu būt izmantojis sakarus ar Dž. Dalli, lai gūtu no zviedru uzņēmuma finansiālu labumu - apmaiņā pret iespēju ietekmēt nākotnes lēmumus tabakas produktu tirdzniecības un lietošanas jomā, jo īpaši attiecībā uz zelējamo tabaku. Izskanējis, ka lēmuma iespējamā «cena» varētu būt 60 miljonu eiro (42 miljoni latu). Izmeklēšana šajā lietā turpinās.
Zvērināts advokāts Lauris Liepa uzskata, ka politiķis nedrīkst «būt kurls pret sabiedrību» un lobisms ir demokrātisks veids, kā panākt, lai sabiedrības domās ieklausītos, bet sadzirdēšana nedrīkst notikt par maksu. Latvijas Lobētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds brīdina: «Lobēšana ir leģitīma darbība savu interešu pārstāvībai. Tirgošanās ar ietekmi ir krimināli sodāma darbība.» KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs atgādina, ka jau 10 gadu par tirgošanos ar ietekmi ir paredzēta kriminālatbildība. Piemēram, privātpersona E. C. pirms pieciem gadiem uzkūdīja dot kukuli 20 000 latu apmērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonām par labvēlīga lēmuma pieņemšanu nodokļu audita lietā, lai palīdzētu izvairīties no nodokļa un naudas soda uzrēķina, kā arī organizēja un atbalstīja kukuļa došanas mēģinājumu VID amatpersonām, taču šo noziedzīgo nodarījumu neizdevās pabeigt. Pēc tam kad bija pieņemti atlikušie 10 000 latu, persona tika aizturēta. E. C. tika piespriesta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem nosacīti un naudas sods 25 minimālo mēnešalgu apmērā.
A. Vitenburgs norāda, ka vairākās krimināllietās sākotnējās izmeklēšanas stadijās izmeklētājs ir izvirzījis pieņēmumu, ka izmeklējamie iespējamie noziegumi jākvalificē kā tirgošanās ar ietekmi, tomēr vēlāk tie pārkvalificēti kā kukuļošana.
Daudz neskaidrību
KNAB norāda, ka, izstrādājot likumprojektu, tika nopietni analizēta arī ārvalstu pieredze, tomēr lobēšanas reglamentācija atšķiras. Jaunajam likumam ir jāveicina atklātība par lobētāju darbībām Latvijā un jānodrošina iespēja sabiedrībai iegūt informāciju par konkrētiem lobētājiem un viņu veikumu. A. Vitenburgs stāsta, ka atbilstoši valdības lēmumam līdz 31. decembrim KNAB ir jāiesniedz likumprojekts izskatīšanai Ministru kabinetā.
Tomēr eksperti uzskata, ka par likumprojektu joprojām ir daudz neskaidrību. G. Grīnvalda ieskatā, pēdējā KNAB piedāvātajā redakcijā lobētājs bija ikviens Latvijas iedzīvotājs, kas realizē savas Satversmē noteiktās tiesības par informācijas iegūšanu un priekšlikumu iesniegšanu.
Savukārt Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš, kurš izstrādājis maģistra darbu par lobismu, uzskata, ka, uzdodot KNAB strādāt pie šī likumprojekta, jau sākotnēji tika radīta asociācija, ka lobēšana ir «kaut kas ļoti negatīvs - tā pati korupcija, tikai nosaukta citos vārdos». Viņš norāda, ka diemžēl lielākajai daļai sabiedrības KNAB asociējas galvenokārt tikai ar apkarošanas daļu, atstājot novārtā faktu, ka korupcijas novēršana ir tikpat nozīmīgs šīs institūcijas darba uzdevums. M. Krieviņš joprojām ir pārliecināts, ka atbilstoši ārvalstu pieredzei Latvijā nav nepieciešams īpašs likums par lobēšanu, bet gan skaidri sakārtots un caurskatāms lēmumu pieņemšanas process.
Dažiem izdodas
G. Grīnvalds teic, ka pašlaik formāli Latvijā nav lobistu - kamēr likums definēs, kas vispār ir lobētājs. Kamēr tiek meklēts labākais skanējums uz papīra, citi lobismu īsteno dzīvē un neatkarīgi no tā, kā sauc šo nodarbi - interešu pārstāvība, sabiedriskās attiecības, sociālā partnerība vai lobisms -, primāri cenšas panākt, lai problēma tiktu sadzirdēta pašvaldības, valsts un starptautiskā līmenī.
Ar savu interešu pārstāvniecību sistēmiski nodarbojas, piemēram, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, kas sevi dēvē par lobiju un, kā teic asociācijas ES tiešo maksājumu kampaņas koordinatore Sabīne Puķe, nodrošina «veiksmīgu un Eiropā redzamu Baltijas lauksaimnieku cīņu par godīgiem ES tiešmaksājumiem». S. Puķe saka - ir izdevies panākt, lai amatpersonas ieklausītos viņu viedoklī, un zemnieki «balso ar saviem maciņiem», lai notiktu pārskatāms un reāls darbs. S. Puķe uzskata, ka tā ir pareiza iniciatīva - sakārtot lobēšanas praksi Latvijā -, lai mazinātu noslēpumainību un negatīvismu.
Lobētāju asociācija vērtē, ka ne visām nozares asociācijām ar lobēšanas funkcijām sokas vienlīdz raiti. G. Grīnvalds akcentē, ka valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanā nozaru asociāciju viedoklis lielākoties tiek ignorēts. «Lēmumi tiek pieņemti koalīcijas padomē, kuras sēdes ir slēgtas un kuras darba kārtība nav publiski pieejama!» saka Lobētāju asociācijas pārstāvis.
Lūgts komentēt Latvijas prasmi lobēt savas intereses starptautiskā līmenī, viņš atzīst, ka būtisks uzlabojums būtu, ja interešu pārstāvībai tiktu izmantoti ne tikai Eiropas Parlamenta deputāti un valsts amatpersonas, bet arī nozares profesionāļi. G. Grīnvalds uzsver - nevar paļauties uz patstāvīgu lietu virzību mūsu interesēs, jo visi citi lobē un, ja Latvija stāv malā, netiek pieņemti Latvijas interesēm atbilstoši lēmumi. «Cik bieži ir dzirdēts no amatpersonām, ka Latvija ir maza valsts! Vai Nīderlande arī nav maza valsts?» vērtē G. Grīnvalds.