Viņš savu kopš 2006. gada ilgušo darbību LTV pārtrauks 24. oktobrī un skaidro to ar pārāk zemo darba samaksu un perspektīvas trūkumu. Mediju eksperti teic - žurnālistu aiziešana liecina, ka Latvijas mediju vide ir novājināta, un norāda, ka tagad svarīgi, kā tiks izvēlēts nākamais Ziņu dienesta vadītājs. Politiskajai neatkarībai un plānam, kā atgūt zaudēto auditoriju un kvalitatīvu žurnālistikas sniegumu, jābūt pamata kritērijiem nākamā vadītāja izvēlē, uzsver mediju eksperts Jānis Juzefovičs.
M. Gailītis norāda, ka viņa atalgojums televīzijā neesot bijis zems, tomēr darba tirgū viņš esot novērtēts augstāk. Viņš uzskata, ka ar tādu finansējumu, kāds pašlaik ir televīzijai, tā nevarot pilnvērtīgi attīstīties. M. Gailītis, tāpat kā I. Nagla, turpmāk darbosies sabiedrisko attiecību nozarē. LTV ģenerāldirektors Edgars Kots problēmas saskata galvenokārt darbinieku atalgojumā un norāda, ka televīzija nespēj maksāt tādu algu kā sabiedrisko attiecību firmas. «Nagla un Gailītis atstāj naudas dēļ, bet Kārlis Streips pats lēmis par savu darbību sabiedriskajā televīzijā, attiecīgi izsakoties sava raidījuma laikā,» pauž E. Kots un piebilst, ka dzīvojam brīvā darba tirgū un televīzija nevar piespiest žurnālistus kļūt par misionāriem. Arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ābrams Kleckins norāda, ka žurnālistu aiziešanas iemesli bijuši dažādi: «Gailītim un Naglai tā bija nauda. No Naglas bija algas palielinājuma pieprasījums, kas bija ļoti liels, salīdzinot ar citiem žurnālistiem.» LTV ģenerāldirektors sola nākamnedēļ piedāvāt rīcības plānu, kurā rosinās pārskatīt televīzijas darba samaksas sistēmu.
Pēc mediju ekspertes Andas Rožukalnes domām, žurnālistu aiziešana pirmām kārtām liecina, ka Latvijas mediju vide ir slima un novājināta. «Ne tikai šai organizācijā, bet arī citos medijos cilvēki neredz perspektīvas attīstībai. Ja ir pieprasīti citās nozarēs, viņi vienkārši aiziet prom,» atzīst A. Rožukalne un piebilst, ka tieši sabiedriskās attiecības ir tā joma, kurā žurnālisti parasti turpina savu ceļu. Arī Ā. Kleckins redz problēmas žurnālistikā kopumā: «Visa mūsu žurnālistika zaudējusi savu vērtību un kritusi arī žurnālistikas ietekme.»
Kā galvenās LTV problēmas A. Rožukalne min stabilitātes trūkumu, kas darbiniekos rada lielu stresu, kā arī sliktu menedžmentu: «Tur ir sadrumstalots saturs, katrā kanālā tiek veidots kaut kas cits, cilvēkiem nav sajūtas, ka tiek darīts kopīgs darbs.» Tomēr E. Kots kritiku noraida, atsaucoties uz I. Naglu un M. Gailīti, kuri apgalvojuši, ka problēma neesot darba vidē, bet atalgojumā. «Kā nekur citur, televīzijā ir darba līgums. Tas ir liels stabilitātes garants,» norāda E. Kots.
Pēc Vidzemes Augstskolas lektora J. Juzefoviča domām, patlaban LTV vadībai būtu jānosauc skaidri kritēriji, kā tiks izraudzīts nākamais Ziņu dienesta vadītājs, ziņo Nozare.lv. Eksperta vērtējumā kritērijiem jābūt tādiem, lai tie aizvestu pie vadītāja, kurš ir politiski neatkarīgs un nepārstāv kādas politiskās grupas intereses. Turklāt nākamajam vadītājam esot jābūt augstas raudzes profesionālim, kurš varētu novērst krīzi, kādā atrodas LTV ziņu galvenais raidījums - Panorāma. «Auditorijas interese par Panorāmu samazinās, un raidījuma žurnālistikas sniegums patlaban nav apmierinošs,» uzskata J. Juzefovičs. Konkursu iesaka rīkot arī A. Rožukalne.