Līdz trim gadiem
Igaunijas likums par azartspēlēm noteic, ka tikai pati persona var uzrakstīt iesniegumu, izvēloties aizlieguma termiņu no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem. Ja iesniegums uzrakstīts, to vairs nevar atsaukt, bet pēc termiņa beigām personas uzvārdu no saraksta izsvītro automātiski, stāsta Igaunijas Nodokļu un muitas departamenta preses pārstāve Anneli Erma. Visas šīs personas iekļauj datubāzē, kas nav publiski pieejama, bet azartspēļu rīkotāja pienākums ir nodrošināt, ka sarakstā esošās personas neielaiž spēļu zālēs. Katram, kurš vēlas ieiet kazino vai spēļu zālē, tiek pārbaudīti dokumenti un pat izgatavotas to kopijas. Agrāk šādu sarakstu veidojuši paši no azartspēlēm atkarīgie cilvēki, kas apvienojušies organizācijā, bet šis saraksts nebija obligāti jāievēro.
Latvijā šobrīd likums nenosaka līdzīgas datubāzes veidošanu, bet apmēram desmit cilvēki ir lūguši viņus neielaist spēļu vietās, atzīst Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne. Dati par šiem cilvēkiem ir nodoti azartspēļu rīkotājiem, bet spēļu zālēm nav pienākuma šo aizliegumu ievērot. S. Birne pieļauj, ka brīvprātīgo aizliegumu varētu ieviest, veicot grozījumus Latvijas Azartspēļu un izložu likumā.
Tā dara Eiropā
Šāda prakse ir daudzviet Eiropā, piemēram, Šveicē, stāsta narkoloģe un psihoterapeite Ināra Vārpa. Arī paši kazino var uzlikt aizliegumu, ja pamana atkarības pazīmes - cilvēks sāk nākt biežāk un spēlē uz aizvien lielākām likmēm. Šāds aizliegums parasti ir spēkā gadu, kad cilvēkam ārsta uzraudzībā ir jānonāk līdz sapratnei, kāpēc viņš ir saslimis, kas ir tā problēma, ar kuru viņš netiek galā. Pēc gada psihologs veic izmeklēšanu un aizliegumu vai nu noņem, vai pagarina. I. Vārpa uzsver, ka arī spēļu zāļu un kazino īpašniekiem jābūt līdzatbildīgiem un jāīsteno mācību programmas cilvēkiem ar atkarības risku: «Ja cilvēks ir atkarīgs, viņš ir diezgan neadekvāts un savu slimību noliedz. Līdz iesniegumam nonāk tie, kas ir ļoti tālu nospēlējušies un ļoti dziļā depresijā.» Toties S. Birne zina stāstīt, ka vairākās Eiropas valstīs arī trešajām personām - atkarīgās personas ģimenes locekļiem, sociālo dienestu darbiniekiem un kreditoriem - ir iespēja pieprasīt neielaist personu azartspēļu norises vietās.
Laimētavu Fēnikss īpašnieks, SIA Alfor valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns uzskata, ka šāda ideja ir populistiska: «Būtiski ir noteikt, ka atbildīga ir pati persona. Bez paša cilvēka piekrišanas aizliegt spēlēt nedrīkst, jo rīcībspējīga persona drīkst darīt visu, ko vēlas. Ja tādu likumu pieņems, mēs to respektēsim.» Šobrīd ieeja spēļu automātu zālēs ir brīva un dokumentus pārbauda tikai tiem, kas izskatās jaunāki par 18 gadiem.