Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +19 °C
Skaidrs
Otrdiena, 24. septembris
Agris, Agrita

Maiznieki kļūst par izgudrotājiem

Dēvēt Latviju par maizes klēti būtu pieticīgi - īstenībai vairāk atbilstu apzīmējums «maizes lielvalsts». Un nevis tāpēc, ka mūsu valstī ik uz stūra varētu iegādāties maizi, kā tas ir, piemēram, Francijā, bet gan maizes daudzveidīgā sortimenta un lielā ražotāju skaita dēļ.

Diena saskaitīja, ka lielāko veikalu maizes plauktos nopērkama 55 veidu rupjmaize, 51 veida baltmaize un 15 veidu saldskābmaize, un, kā atzina aptaujātie maizes tirdzniecības nodaļu darbinieki, ar jaunu veidu maizi plauktus viņi papildina daudz biežāk, nekā kādu izņem. Maize ar burkāniem, žāvētiem augļiem, riekstiem, sēklām un graudiem, bez rauga, bez cukura, tikai no rudzu miltiem, vieglā, holesterīna samazināšanai - sava veida modes tendences ir arī maizes nozarē. Aptaujātie ražotāji skaidro, ka vajadzību pēc tām diktē tirgus. «Ja deviņdesmito gadu beigās vidēji viens Latvijas iedzīvotājs gadā apēda 90 kilogramu maizes, tad pēdējos gados - tikai apmēram 37. Cilvēku ēšanas paradumi ir krasi mainījušies. Pirms desmit gadiem ēda kartupeļus, klāt piekožot maizi, bet tagad ēdienkartē parādījušies suši, brokastu pārslas, un nav vairs īsti, pie kā maizi ēst. Turklāt samazinājies arī iedzīvotāju skaits,» citas darbības stratēģijas meklēšanas nepieciešamību pamato a/s Latvijas maiznieks valdes loceklis Artūrs Ilziņš. Savukārt Latvijas Maiznieku biedrības (LMB) valdes loceklis Valdis Circenis norāda, ka maizes veidu dažādošana no ražotāju puses bieži vien ir mārketinga triks.

Daži nenoturējās

Latvijas maizes nozare pēdējos divus gadus atkopjas pēc ievērojama ražošanas apjoma un apgrozījuma krituma. 2008. gadā valstī izceptās maizes vērtība bija 65 miljoni latu, bet 2010. gadā - par 10 miljoniem latu mazāk. Patēriņa izteiksmē samazinājums recesijas laikā bija 12 tonnu gadā jeb piektā daļa no kopējiem maizes ēšanas apjomiem. Tieši pirms krīzes maizes ražošanu pārtrauca viena no Latvijas vecākajām ceptuvēm - a/s Vidzemes maiznīca, šādu soli pamatojot ar strauji pieaugošo transporta izdevumu un citu resursu sadārdzinājumu, kas maizes ražošanu padarot nerentablu.

Par maksātnespējīgu gāzes parādu dēļ apmēram tajā pašā laikā pasludināta SIA JLM Grupa, kurā ietilpa Jelgavas un Liepājas maiznieki. V. Circenis, būdams LMB prezidents, šādu situāciju toreiz pamatoja ar tirgotāju neieinteresētību veikt precīzus maizes pasūtījumus un neiztirgotās maizes atdošanu atpakaļ ceptuvēm, kas lika tām nenopirktās maizes vērtību ierēķināt produktu pašizmaksā. «Tagad lielveikali produkciju ražotājam atpakaļ neatdod, taču mazajās un vidējās veikalu ķēdēs notiek visādi brīnumi, jo uz tiem neattiecas konkurences likums. Tas, vai neizpirkto maizi neatdos atpakaļ ceptuvei, atkarīgs vienīgi no šo veikalu vadības labās gribas,» uzsver V. Circenis.

Konkurences padome izpētījusi, ka maizes ražotāji rudzu maizi pārsvarā pārdod par cenu, kas tuvu pašizmaksai, savukārt kviešu maizi - ar ievērojamu uzcenojumu. Tas tiek saistīts ar to, ka Latvijā kviešu maizi ražo apmēram divreiz vairāk nekā rudzu un uzņēmēji ar kviešu maizi kompensē zaudējumus, kas rodas tumšās maizes ražošanas procesā.

Cenšas darīt visu

Maizes ražotāji par savu vietu tirgū gatavi cīnīties. Piemēram, a/s Vidzemes maiznīca atsākusi maizes cepšanu, tomēr ne tuvu ierastajos apjomos - uzņēmums cep vienīgi Borodinas rudzu maizi, ko eksportē uz Vāciju, un baltmaizi, ko tirgo tikai divos savos veikalos. Ar pašu realizāciju nodarbojas arī citas maiznīcas.

Plašu mazumtirdzniecības vietu tīklu izveidojusi SIA Lāči - viņiem ir jau septiņi veikali un viena kafejnīca. Lāču maizes ceptuve pagājušajā gadā vairāk nekā četrkārt palielināja peļņas rādītājus, sasniedzot vairāk nekā 200 tūkstošu latu peļņu salīdzinājumā ar 45 tūkstošu latu peļņu 2011. gadā. Peļņa augusi arī dažiem citiem mazajiem un vidējiem maizes ražotājiem.

V. Circenis gan norāda, ieņēmumu kāpumu ceptuves sasniedz galvenokārt uz konditorejas izstrādājumu - cepumu, bulciņu, kūku - rēķina. «Visi cenšas darīt visu - tirgus ir mazs, turklāt toni tajā diktē trīs lielākie maizes ražotāji - a/s Hanzas maiznīca, a/s Latvijas maiznieks un SIA Fazer Latvija. Viņi savu tirgus daļu palielinājuši diezgan būtiski - 2000. gadā lielo un mazo-vidējo maizes ražotāju skaita attiecība bija puse uz pusi, bet tagad šīs pozīcijas ne tuvu nav vienlīdzīgas.» Neskatoties uz to, Hanzas maiznīca nesen slēdza vienu no trim savām ceptuvēm Rīgā, Ventspils ielā, šādu soli pamatojot ar ražošanas procesa efektivizēšanu. Arī uzņēmuma peļņa pērn saruka četrkārt - līdz 126 tūkstošiem latu salīdzinājumā ar 534,5 tūkstošiem 2011. gadā. Abu tās konkurentu ienākumu līkne gan ir stabilāka - SIA Fazer to izdodas noturēt, pateicoties racionālajai ražošanas procesa organizācijai, piemēram, atsevišķus maizes veidus viņi cep kaimiņvalstīs. Savukārt a/s Latvijas maiznieks savas stabilās pozīcijas pamato ar kvalitātes latiņas turēšanu.

Cep no pusfabrikātiem

Par sava veida maizes ceptuvēm kļuvuši arī lielveikalu tīkli. Tur līdzās jau iesaiņotiem klaipiem izlikta uz vietas cepta maize. Zviedrijas kompānijas ICA AB uzņēmumu grupai piederošā lielveikalu ķēdes Rimi pārstāve Kristīne Ciemīte-Kupre skaidro, ka Rimi hipermārketos mīkla tiek jaukta uz vietas un maizi turpat arī cep: «Pieprasījums pēc mūsu pašu ceptās maizes aug, un, vērtējot pircēju paradumus, ieviešam arvien jaunas receptes.»

Jāsaka gan, ka daudzos lielveikalos šo it kā svaigo maizi, tāpat kā smalkmaizītes, cep no pusfabrikātu sagatavēm. Uz etiķetēm lasāms, ka tās pārsvarā ražo SIA Iļģuciema maiznīca un lietuviešu uzņēmums Mantinga. «Tā saucamā bake-off jeb saldēto produktu niša maizes nozarē arvien palielinās. Lai gan lielveikalu ķēdes vēl netiek uzskaitītas kā maizes ražotāji, viena otra lielveikala beķereja ir lielāka par dažām maiznīcām. Lielveikali ir daudz izdevīgākā pozīcijā - viņiem ir cits izmaksu līmenis, nav arī jādomā par reklāmu,» norāda V. Circenis.

Katram savs

Maizes piedāvājums pielāgots visām gaumēm un prasībām - ne vien cenu un sastāvdaļu, bet arī cepšanas tehnoloģijas ziņā.

SIA Fazer Latvija rīkotājdirektors Edmunds Jansons atklāj, ka plaša patēriņa maizes nišā konkurence ir ļoti sīva, tāpat uzskata arī A. Ilziņš. Savukārt SIA Lāči Pārdošanas un mārketinga daļas vadītājs Atis Blinds saka, ka Lāčiem konkurentu neesot: «Cenu segments, kurā strādājam, ir visaugstākais. Ne šajā, ne maizes tehnoloģijas procesa ziņā mums līdzīgu nav.»

SIA Lāči vadītājs Normunds Skauģis, jautāts, vai palicis vēl kāds neizgudrots maizes veids, atbild apstiprinoši un jaunumus sava uzņēmuma klāstā sola arī nākamgad.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Vidējās maizes cenas mazumtirdzniecībā (Ls/kg)

Baltmaize:
SIA Fazer - 0,88
A/s Latvijas maiznieks - 0,90
SIA Kuldīgas maizes ceptuve - 1,20
A/s Hanzas maiznīca - 1,70
SIA Flora - 1,88
SIA Lāči - 1,90-3,53 (ekomaize)

Rupjamaize:
SIA Fazer - 1,00
A/s Latvijas maiznieks - 0,57-0,74
SIA Kuldīgas maizes ceptuve - 0,90
ZS Ķelmēni - 1,05
SIA Dona - 1,15
SIA Liepkalni - 1,40-1,78
SIA Lāči - 2,50-3,05 (ekomaize)
Avots: veikalu cenu izpēte

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?