Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī aktrisi, režisori, Sanktpēterburgas Skatuves mākslu institūta profesori Jeļenu Čornaju sauc par savējo. Kopā ar režisoru Igoru Koņajevu viņa sagatavojusi aktieru kursu. «Pirms sešiem gadiem teātrim bija smags laiks. Remonts. Trupa fiziski bija novecojusi, jaunākajam aktierim - ap trīsdesmit. Vēl mazliet - un teātra varētu arī nebūt. Jaunas asinis bija nepieciešamas,» atceras režisore. Jaunais aktieru kurss izrādījās laimīgā loze. Jeļena Čornaja nenoliedz, ka sākums bijis grūts, jo, piemēram, daudzi no topošajiem aktieriem krieviski runāja ar akcentu. Bet entuziasms bija liels, vēlme spēlēt - milzīga, un jau pirmajos kursos tapa izrādes, daudzi studiju laikā «ielēca» lomās. «Tā ir interesanta un auglīga sadarbība, bagātināšanās,» ir pārliecināta J. Čornaja un lepojas, ka visi 15 viņas studenti tagad strādā Rīgas Krievu teātrī.
«Darbs Rīgā nav tikai mana izvēle. Esmu atbildīga par saviem audzēkņiem, viņu karjeru,» saka režisore, kura nu Rīgas Krievu teātrī iestudējusi izrādi Cilvēcisko kaislību laiks, kuras pamatā ir krievu rakstnieka Ivana Turgeņeva daiļrade. Pirmizrāde - sestdien, 19. martā.
Klasika J. Čornajai nav nekas svešs, iepriekš viņa Rīgas Krievu teātrī režisējusi tādas izrādes kā Tikšanās lai arī notika, bet... pēc A. Čehova stāstiem, Pusaudzis pēc F. Dostojevska romāna, tapis arī iestudējums pēc M. Ļermontova stāsta Kņaze Meri. «Turgeņevs - tā ir lieliska psiholoģiskā teātra skola jaunajiem aktieriem. Bet klasika vajadzīga arī skatītājiem. Publikai jādzird laba valoda,» tā savu izvēli izrādes Cilvēcisko kaislību laiks sakarā komentē J. Čornaja. Šis iestudējums veidots pēc vairākiem krājuma Mednieka piezīmes stāstiem, kuros Turgeņevs, pats gan būdams kaislīgs mednieks, rakstīja nevis par medībām, bet par satiktajiem cilvēkiem. Izrādē uzmanības centrā ir neparasta mīlestība un postoša kaislība, dvēseli attīroša dziesma, kas iemieso cilvēka ticību skaistajam un līdzcietībai. «Starp citu, pirmie, kas novērtēja Turgeņevu, bija franči un amerikāņi. Asi, dramatiski un arī dažbrīd ekscentriski,» tā Turgeņeva daiļradi raksturo režisore.
Līdz ar jaunajiem aktieriem uz skatuves izrādē būs arī viņu pieredzējušie kolēģi. «Mednieka lomu spēlē aktieris Leonīds Lencs, kas burtiski ir kā radīts, lai uz skatuves atspoguļotu cilvēka prātu un pieredzi. Man ir interesanti sadarboties ar dažādu paaudžu aktieriem. Protams, ar jaunajiem ir vieglāk, jo viņi ir manējie. Varu teikt viņiem tiešāk un nesaudzīgāk, bet ar pieredzes bagātajiem ir jāievēro distance, jābūt ļoti tolerantai,» stāsta režisore. «Taču rezultātam jābūt vienotam, lai skatītājam ir interesanti, lai viņš var attīrīt dvēseli. Teātris - tas ir līdzpārdzīvojums. Ir jābūt iespējai izrādes laikā smieties, ir jābūt klusumam, lai dzird adatu nokrītam, un nav jākautrējas no asarām.»