Ne tikai siltināšana
Valmieras domes apkopojumā par visu daudzdzīvokļu māju apkures izmaksām norādīts, ka 2010. gada decembra rēķinu vidējā summa ir Ls 1,0475/m2, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā novembrī, kad vidēji valmierieši maksāja Ls 0,5492/m2. Lētākie rēķini bija jau pieminētie Ls 0,52/m2, turpretim lielākais rēķins Valmierā decembrī bija Ls 1,82/m2. Ne vienu, ne otru no šīm ēkām neapsaimnieko pašvaldības SIA Valmieras namsaimnieks, tomēr tās valdes priekšsēdētājs Valdis Jēgers pārzina situāciju pilsētā: «Nevar teikt, ka tikai pilnībā renovētajās mājās maksā mazāk, siltināto ēku nemaz nav tik daudz. Taču mēs rosinām iedzīvotājus veikt vismaz bēniņu un pagrabu pārsegumu un apkures cauruļu siltināšanu.» Valmierā tām pašvaldībām, kurās ir gāzes apkure, ir zemākais siltumenerģijas tarifs (Ls 33,96/MWh), tomēr arī šeit strauji pieaug nesamaksāto rēķinu skaits. Ar nemaksātājiem cīnās arī netālu esošajās Cēsīs, kur tarifs gan ir augstākais Latvijā (Ls 50,94/MWh). «Siltuma patēriņš mums nav lielāks kā Rīgā, bet tarifs gan ir krietni augstāks. Decembrī vidējā maksa par siltumu bija Ls 1,48/m2. Bija mājas, kur rēķins bija pāris santīmu zem lata, un bija arī virs diviem latiem par kvadrātmetru,» stāsta Cēsu namu apsaimniekošanas SIA CDzP valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis. Viņš cer, ka SIA Dalkia Latvia, kam piederošais uzņēmums Jaunā fabrika 2009. gadā nopirka Cēsu siltumtīklus, īstenos savus plānus par biomasas koģenerācijas stacijas būvniecību, jo iepriekšējā koģenerācijas stacija bijusi dārga un neefektīva, tās turbīnas bieži izslēgušās elektrības svārstību dēļ.
Viens no augstākajiem siltumenerģijas tarifiem ir arī Liepājā. Pašvaldības SIA Liepājas namu apsaimniekotājs valdes priekšsēdētājs Artis Rimma stāsta, ka mājās, kurās nav renovēti ne bēniņi, ne māju gali, ne siltinātas caurules, maksa par decembri bija no Ls 1,40/m2 līdz Ls 2/m2. Piecās mājās, kurās apsaimniekotāji ierīkojuši horizontālo apkures sistēmu un katrā dzīvoklī ir siltuma skaitītājs, maksa bijusi no Ls 0,80 līdz Ls 1/m2. Pirms tam gan mājas iedzīvotāji ņēma kredītu, kas jāatmaksā, no Ls 750-900 uz dzīvokli. Mājās, kas pilnībā renovētas, arī maksa par siltumu decembrī bijusi ap Ls 1/m2, bet ap 30 santīmiem par m2 mēnesī šo māju iedzīvotāji maksā par veikto siltināšanu. Arī Liepājā rēķinu samaksa sākusi klibot - par augustu, septembri un oktobri samaksāti pat 105%, turklāt par novembri jau tikai 87% rēķinu. Visticamāk, par decembri būs maksājuši vēl mazāk, pieļauj A. Rimma.
Lētāk ar šķeldu
Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) apkopotie dati liecina, ka iedzīvotāji vismazāk par siltumu maksā pašvaldībās, kurās ir šķeldas apkures katli, taču lielās pilsētās ar šķeldu vien nodrošināt nepieciešamo siltumenerģiju nav iespējams. Vairākās lielajās pilsētās šķeldu izmanto daļēji. Gāzes tarifa būtisku pazemināšanos tuvākajā laikā prognozēt nevar. Ieguvējas ir tās pašvaldības, kurās ir koģenerācijas stacijas, kas ražo arī elektroenerģiju. Kur tādu nav, tarifi ir salīdzinoši augsti, skaidro LSUA valdes loceklis Andris Akermanis: «Tur, kur gadiem ilgi ir strādāts pie sistēmas modernizācijas, tarifi ir zemi, bet, ja ilgstoši nav veikti būtiski uzlabojumi, tie ir augsti. Diemžēl ēku stāvoklis ir ļoti slikts, siltuma patēriņš ir nenormāls.
Ēku siltināšana ir Latvijas vājā vieta, jo katram dzīvoklim ir īpašnieks, bet mājai īsta saimnieka nav, cilvēki baidās ņemt kredītus, un siltuma ražotāji tur neko nevar darīt.» Siltumenerģijas ražotājiem visizdevīgāk būtu uzstādīt gan gāzes, gan šķeldas katlus un kurināt to, kas konkrētajā brīdī sanāk lētāk, taču šādu risinājumu neatbalstot regulators, norāda A. Akermanis.